Patlaban nav redzami būtiski riski Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām pilnā apmērā un noteiktajā termiņā līdz 2026.gada augustam, pirmdien AF jautājumiem veltītajā forumā "Reformas un investīcijas izaugsmei" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ministrs norādīja, ka AF investīcijas nonākušas beigu posmā, visi pieteikumi ir iesniegti. Tāpat Eiropas Komisija (EK) jau ir saskaņojusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus AF programmu finansējuma pārdalei, tostarp dzelzceļa infrastruktūras investīciju pārdalei "Rail Baltica" projekta Rīgas Centrālās stacijas dienvidu puses pabeigšanai.
Ašeradens norādīja, ka šo investīciju pārdalīšanai vēl nepieciešams Eiropas Padomes lēmums. Turpmākais jau būs atkarīgs no būvnieku spējas projektu pabeigt noteiktajā termiņā, teica finanšu ministrs.
Savukārt EK ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV) sacīja, ka Latvija sekmīgi virzās uz priekšu ar AF investīcijām un atlikušā pusotra gada laikā būs intensīvi jāstrādā, lai tās izmantotu pilnībā.
Dombrovskis uzsvēra, ka patlaban Latvija no kopējā AF pieejamā finansējuma jau ir saņēmusi maksājumus 801 miljona eiro apmērā. Pavasarī gaidāms trešais AF maksājums 275 miljonu eiro apmērā, bet gada nogalē Latvija plāno iesniegt ceturtā maksājuma pieprasījumu 302 miljonu eiro apmērā.
Dombrovskis foruma atklāšanā sacīja, ka Eiropas drošība un nākotne ir atkarīga arī no konkurētspējas un ekonomiskajām pozīcijām, tādēļ konkurētspējas uzlabošana ir izvirzīta kā viena no visnozīmīgākajām jaunajām EK prioritātēm. Kopš AF izveidošanas ir izmaksāta gandrīz puse no fonda 650 miljardiem eiro, un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu AF plāni ir veicinājuši reformas un palielinājuši investīcijas, sniedzot nozīmīgu stimulu Eiropas ekonomikai.
Vērtējot Latvijas līdz šim paveikto, Dombrovskis norādīja, ka AF plāna ieviešana virzās uz priekšu, un pozitīvā ietekme uz valsts attīstību ir jau jūtama. Ar ES fondu atbalstu īstenots arī projekts, kas veicina visas Latvijas drošību un neatkarību - nodrošināta elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija ar Eiropas tīklu, savukārt no AF izdevies piesaistīt papildu finansējumu 100% apmērā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmai Rēzeknē, kas nodrošinās būtiskus balansēšanas pakalpojumus ar zemākām izmaksām.
Ašeradens forumā norādīja uz būtisku progresu AF mērķu rādītāju izpildē, kas ļāvis Latvijai 2024.gada nogalē EK iesniegt trešā maksājuma pieprasījumu. lai budžetā šogad varētu saņemt 275,1 miljonu eiro. Ašeradens uzsvēra, ka tas nodrošinās tālāku naudas plūsmu AF paredzētām investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātēm, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, videi draudzīgiem uzlabojumiem Rīgas sabiedriskajā transportā, konkurētspējīgam dzelzceļa pasažieru transportam kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā un citām.
Ašeradens uzsvēra, ka izaicinājumi, kas rodas, tiek risināti operatīvi - labākie risinājumi tiek meklāti ciešā sadarbībā ar EK un nepieciešamības gadījumā tiek veiktas vajadzīgās izmaiņas, pārvirzot finansējumu programmām, kuras uzrāda būtisku progresu.
Finanšu ministrs skaidroja, ka ES dažādie fondi - gan Kohēzijas politikas, gan AF - pēdējo 20 gadu laikā kopumā snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībā. Šo investīciju rezultātā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ik gadu pieaudzis apmēram par 1%, bet budžetā ienāk līdzekļi arī no jau realizēto projektu ekonomiskās atdeves. Turklāt uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā vidēji esam saņēmuši ap trīs eiro publiskajās investīcijās, uzsvēra Ašeradens.
Finanšu ministrs norādīja, ka 20 gadu laikā Latvija no ES fondiem saņēmusi 18 miljardu eiro investīcijas, tostarp no Kohēzijas fonda 12,2 miljardus. Ašeradens uzsvēra, ka saskaņā ar Latvijas Universitātes izstrādāto metodiku aprēķināts, ka bez ES fondiem Latvijas IKP 2024.gadā būtu bijis par 10,7% zemāks.
Līdz 2026.gada vidum, kas ir AF noslēguma termiņš, Latvijai priekšā vēl intensīvs darba posms, lai nodrošinātu AF rādītāju savlaicīgu sasniegšanu, norādīja Ašeradens. Prognozēts, ka šogad AF un ES fondu investīciju temps ievērojami pieaugs, 2025. un 2026.gadā sagaidāma liela maksājumu intensitāte. 2025.gadā ikgadējie investīciju apjomi kopumā būs Latvijā vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos periodos.
Ja līdz šim bijis intensīvāks ieviešanas nosacījumu, projektu atlašu un reformu ieviešanas posms, tad līdz termiņa beigām galvenais fokuss būs uz lielo infrastruktūras objektu pabeigšanu, piemēram, Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas modernizāciju un zaļināšanu, veloceliņu izbūvi, kā arī būvniecību Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, skaidroja finanšu ministrs.
Uzmanība tiks veltīta katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecībai, kā arī pretplūdu sistēmas izveidei, lai stiprinātu valsts noturību pret ārkārtas situācijām. Fokuss būs arī uz veselības jomu, kurā līdz 2026.gada vidum paredzēti nozīmīgi ieguldījumi kopā desmit Rīgas un reģionālajās slimnīcās, kā arī vairākās ambulatorajās veselības iestādēs. Mērķis ir uzlabot šo iestāžu infrastruktūru un aprīkojumu, nodrošinot to spēju efektīvi pielāgoties krīzes situācijām.
Uzmanības centrā būs arī enerģētikas sektora transformācija un reģionu attīstība, turpinot industriālo parku izveidi un to pilnvērtīgu integrāciju vietējā ekonomikā, teica Ašeradens. Tāpat ievērojami ieguldījumi un darbi paredzēti produktiviātes un konkurētspējas veicināšanai caur zinātni un digitalizāciju, piemēram, uzņēmumu pilna cikla digitalizācija, zinātnes attīstība un augstākās izglītības stiprināšana, kā arī komersantu un augstskolu sadarbība.
Projektu iesniegumu atlases ir veiktas vai notiek visās AF investīciju jomās kopā par 1,85 miljardiem eiro jeb 94%. Līdz 2025.gada janvārim AF investīciju projektiem ir piesaistīti jau 1,7 miljardi eiro jeb 87,5% no Latvijai pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma, palīdzot risināt plašu jautājumu loku.
Ašeradens uzsvēra, ka, piemēram, veselības nozarē jau vērojami taustāmi uzlabojumi - kopš pagājušā gada rudens pacientiem pieejama Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā ēka, kas nodrošina ērtāku vidi un modernākas ārstēšanas iespējas. Valmierā nesen atklāts jaunais Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrs, kas tagad iekārtots mūsdienīgās telpās, sniedzot daudz jaunu pakalpojumu. Savukārt Liepājas slimnīcā par AF līdzekļiem iegādātas jaunas iekārtas onkoloģijas slimību ārstēšanai - lineārais paātrinātājs staru terapijas pacientiem.
AF sniedzis iespēju stiprināt arī muitas dienesta kapacitāti, informēja Ašeradens. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iegādājies modernas iekārtas - RAMAN spektrometrus, kas ļauj operatīvi veikt nezināmu vielu identifikāciju. Tas sniedz iespēju ātri un efektīvi veikt pasta sūtījumu un kravu pārbaudi, nenonākot tiešā saskarē ar potenciāli bīstamām vielām.
Lai sniegtu atbalstu sociāli neaizsargāto grupu skolēniem un veicinātu izglītības pieejamību, visā Latvijā piegādāti vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru. Izveidoti divi Eiropas digitālās inovācijas centri un 10 reģionālie kontaktpunkti Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā un citās pilsētās, lai sekmētu digitālo tehnoloģiju ieviešanu un stiprinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
Ar AF atbalstu atjaunoti 70 kilometri Latvijas reģionālo un vietējo ceļu posmos Tukums-Auce-Lietuvas robeža un Ilūkste-Rubanišķi-Daugavpils. Ašeradens norādīja, ka tas palīdz uzlabot satiksmi ar novada administratīvo centru un padara pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem. Kopumā līdz 2026.gada vidum plānots atjaunot vairāk nekā 200 kilometrus valsts un reģionālo autoceļu.
Latvijas AF plāns paredz veikt reformas un investīcijas tādās jomās kā klimats un enerģētika, tai skaitā transporta infrastruktūra, digitālā transformācija, nevienlīdzības mazināšana, inovāciju un zinātnes attīstība, veselības joma un likuma varas attīstība. Pretstatā ES fondiem, lai ES dalībvalstis varētu saņemt AF naudu budžetā, vispirms tām jāīsteno reformas un projekti, sasniedzot noteiktus rādītājus saskaņā ar to izstrādātajiem AF plāniem. Latvijai līdz 2026.gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 229 rādītājus, kas ir sadalīti sešos maksājumos.
AF ir līdz šim lielākais ES atveseļošanas instruments, kas tika izveidots papildu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam kā koordinēta Eiropas Savienības (ES) reakcija Covid-19 krīzei. Tas paredz nozīmīgas investīcijas, vienlaikus ES dalībvalstīm īstenojot strukturālas reformas, kas ir saistītas ar pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku un ES dalībvalstu ekonomikas noturības stimulēšanu ilgtermiņā.
Latvijai no ES Atveseļošanas fonda pieejami 1,97 miljardi eiro, kas atbilstoši izstrādātajam Atveseļošanas fonda plānam tiek ieguldīti tādās jomās kā digitalizācija, videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība, veselība, izglītība un citās, ar mērķi sekmēt Latvijas sociālekonomisko izaugsmi.