Baltijas valstu, Polijas, Somijas un Ukrainas parlamenta priekšsēdētāji pirmdien Igaunijas pilsētā Tartu pieņēma paziņojumu, kurā aicina sabiedrotos atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru - Krieviju -, savlaicīgi sniedzot tai nepieciešamo militāro palīdzību, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Parlamentu vadītāji kopīgajā deklarācijā apliecināja savu valstu apņemšanos turpināt sniegt Ukrainai nepieciešamo politisko, ekonomisko, militāro un humāno atbalstu.
Paziņojumu līdz ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) pieņēma Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Lauri Husars, Lietuvas Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis, Polijas Sejma maršals Šimons Holovņa, Somijas parlamenta priekšsēdētājs Jusi Hallaaho un Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.
Krievijas brutālā agresija pret Ukrainu ir būtisks uzbrukums noteikumos balstītai mūsdienu pasaules starptautiskajai kārtībai un demonstrē, ka Krievijas imperiālistiskās ambīcijas nekur nav zudušas, teikts paziņojumā. Krievija patlaban rada nozīmīgus, tiešus un ilgtermiņa draudus drošībai, mieram un stabilitātei eiroatlantiskajā telpā, uzver parlamentu priekšsēdētāji.
Paziņojuma autori pauž stingru ticību tam, ka Ukrainas uzņemšana NATO sniegtu valstij visaptverošas drošības garantijas un nodrošinātu ilgtermiņa mieru. Tāpat parlamentu priekšsēdētāji pauž atbalstu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā.
Paziņojumā uzsvērta nepieciešamība pastiprināt Krievijai piemērotās sankcijas, kā arī nodrošināt, ka tai piemērotās sankcijas tiek pilnībā un efektīvi īstenotas, neļaujot tās apiet. Tāpat parlamentu priekšsēdētāji uzsver, ka Krievijas vara ir jāsauc pie atbildības par agresijas karu pret Ukrainu, pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Lai to panāktu, nepieciešams izveidot speciālu tribunālu.
Tāpat Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Ukrainas parlamenta vadītāji stingri nosoda Krievijas īstenotos sabotāžas aktus, pastrādātos kritiskās infrastruktūras bojājumus un kiberuzbrukumus. Nosodīta arī manipulācija ar informāciju, iejaukšanās vēlēšanās un citas hibrīdoperācijas.
Parlamentārieši paziņojumā atkārtoti apliecina savu solidaritāti ar ukraiņu tautu un cildina tās drosmi un apņēmību aizstāvēt savu brīvību un Ukrainas neatkarību. Paziņojuma autori izrāda cieņu visiem, kas ziedojuši savu dzīvību Ukrainas neatkarības vārdā, un izsaka līdzjūtību Krievijas agresijas upuru ģimenēm. Spīkeri ir vienoti aicinājumā pielikt punktu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un atjaunot Ukrainas neatkarību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas priekšsēdētājas birojā, tiekoties ar parlamentu vadītājiem, Mieriņa pauda, ka Eiropai jāspēj būt izlēmīgākai attiecībā uz sankcijām pret Krieviju. "Ir pilnīgi skaidrs, ka sankcijas pret agresoru Krieviju strādā un tās jāturpina ieviest un pastiprināt," uzsvēra Latvijas parlamenta vadītāja.
Pēc Mieriņas vārdiem, ASV ir spējusi iekļaut 200 ēnu flotes kuģus sankciju sarakstā, kamēr Eiropa tikai mazliet vairāk nekā 70, kas, viņasprāt, norāda uz nepieciešamību Eiropai būt izlēmīgākai un lēmumus pieņemt maksimāli īsā laikā.
"Eiropai jārīkojas proaktīvi un jāmaina sava pieeja - problēmas jārisina pirms tās radušās, nevis pēc tam. Neraugoties uz to, ir pilnīgi skaidrs, ka sankcijas pret agresoru strādā," uzsvēra Mieriņa, norādot, ka agresorvalsts ekonomika ir "iedzīta stūrī" un tam pamatā ir noteiktās sankcijas. Saeimas vadītāja aicina 16.sankciju paketē iekļaut ierobežojumus atomenerģijas nozarei un iesaistītajām personām, kā arī ēnu flotei, energoapgādes uzņēmumiem utt.
Mieriņa apliecināja, ka Latvija nevēlas politiskas un ekonomiskas saites ar agresorvalsti, tāpēc svarīgi turpināt darbu pie "Rail Baltica" projekta un attīstīt Baltijas-Melnās jūras transporta koridoru. Savu gatavību attīstīt šādu infrastruktūras savienojumu apliecināja Polijas Seima maršals Šimons Holovņa un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis, atzīmē Mieriņa.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka miera sarunās Ukrainai ir jābūt klātesošai un jāuzņemas vadošā loma.
"Ja mēs darītu vairāk, ātrāk un konkrētāk, kā arī būtu izlēmīgāki, Ukraina jau šobrīd būtu uzvarējusi," apgalvoja Mieriņa.
Kā vēstīts, sešu Krievijas robežvalstu parlamenta vadītāja pirmdien tikās Tartu, kur sprieda par nepieciešamajiem soļiem Ukrainas atbalstam un cīņai pret Krievijas īstenotajiem hibrīddraudiem, kā arī ārpolitikas aktualitātēm.