Eiropas Savienībā (ES) jāpadziļina divējādā jeb civilmilitārā pieeja transporta nozarē, jo tas stiprinās ES spēju reaģēt uz pašreizējām un turpmākām krīzēm, secināts Briselē rīkotajās Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) debatēs "Eiropas transporta tīkla divējāda izmantošana: vai esam gatavi krīzes situācijām?".
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā informēja aģentūru LETA, ka ES pilnīgas gatavības panākšanai jāpievēršas ne tikai militārajam aprīkojumam, bet aizsardzībā jāizmanto plašāka pieeja. Šajā nākotnes redzējumā jāparedz civilā un militārā sektora ciešāka sadarbība un fiziskās infrastruktūras divējāda lietojuma tālredzīga plānošana, kā arī administratīvais regulējums.
EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļas (TEN) priekšsēdētāja Baiba Miltoviča debatēs uzsvēra, ka ES jāpiemēro visaptverošāka pieeja savai civilajai un militārajai sagatavotībai. Miltoviča norādīja, ka Eiropas aizsardzība un noturība nedrīkst balstīties tikai uz tādiem tradicionāliem militārā spēka jēdzieniem kā ieroči un progresīvās tehnoloģijas, bet jāatzīst, ka sagatavotības pamats ir daudzšķautņains un tam ir vajadzīga stabila infrastruktūra, inovatīva plānošana un civilā un militārā sektora netraucēta sadarbība.
Šim viedoklim piekrita Latvijas satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kurš norādīja, ka stiprināt Eiropas transporta infrastruktūru ir būtiski gan ES drošības, gan ekonomikas izaugsmes labad.
Briškens uzsvēra, ka tādi projekti kā "Rail Baltica" uzskatāmi parāda, kā, integrējot civilo un militāro mobilitāti, var radīt noturīgu un savienotu tīklu, kas virza reģionālo attīstību un stiprina ES kolektīvo drošību.
Pēdējos gadu desmitos Eiropas infrastruktūra projektēta galvenokārt civiliem nolūkiem, skaidro EK pārstāvniecība Latvijā. Tas ir padarījis Eiropu neaizsargātu krīzes laikā, un, lai šos trūkumus novērstu, ES tagad ir jāpārskata sava pieeja infrastruktūras un procesu attīstībai.
EK norāda, ka ātra militāro līdzekļu pārvietošana pāri robežām krīzes laikā varētu kļūt problemātiska, ja trūkst vajadzīgās infrastruktūras, piemēram, ceļu vai dzelzceļu, kā arī tad, ja administratīvās procedūras, muitas pārbaudes un loģistikas centri nav racionalizēti un elastīgi. Novecojusi un nepietiekami aprīkota infrastruktūra un spējas jāmodernizē un jāatjaunina, lai nodrošinātu, ka izšķiroši svarīgos brīžos tās nerada sastrēgumus, secināts EESK debatēs.
EK uzsver, ka svarīgs piemērs šajā saistībā ir Eiropas transporta tīkls (TEN-T), kas pilda būtisku funkciju, nodrošinot, ka vajadzības gadījumā Eiropas militārie spēki var pārvietoties ātri un efektīvi. Progress jau notiek, un atjauninātajā TEN-T regulā tagad ir noteikts, ka dalībvalstīm, būvējot vai modernizējot tīkla infrastruktūru, jāņem vērā militārās mobilitātes vajadzības.
Turklāt arī civilajam sektoram jāuzņemas nozīmīga loma un jāsniedz atbalsts lielu krīžu laikā, nevis tikai tad, kad apdraudēta drošība, skaidro EK pārstāvniecība Latvijā. Spēcīgas civilmilitārās partnerības vairs nav tikai fakultatīvas, tās tagad kļuvušas svarīgas kopīgu problēmu, piemēram, klimata pārmaiņu un energoapgādes drošības jautājumu, risināšanā, jo šīs mūsdienu krīzes rada jaunas ievainojamības un pastiprina līdzšinējās, piemēram, ekstrēmu laikapstākļu izraisītus notikumus, resursu trūkumu un energoapgādes traucējumus, kas var apdraudēt gan civiliedzīvotājus, gan militārās operācijas.
Lai panāktu ciešāku sadarbību un uzlabotu gan civilo, gan militāro mobilitāti, ES vajadzīgs jauns finansējums, norāda EK pārstāvniecība Latvijā. Līdz šim no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) piešķirti 1,7 miljardi eiro divējāda lietojuma transporta infrastruktūrai un līdzfinansēti 95 militārās mobilitātes projekti 21 valstī. Lai varētu pretendēt uz ES līdzfinansējumu, jāpierāda, ka transporta infrastruktūras projekti kalpos gan civiliem, gan militāriem mērķiem un būs saderīgi ar TEN-T sistēmu.