Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks būtu gatavs atkārtoti kandidēt šim amatam, ja process ir caurskatāms un ar pamatotu diskusiju par Latvijas Bankas lomu un nākotnes mērķiem, aģentūrai LETA apstiprināja Kazāks.
"Iepriekšējos piecos gados ar uzviju ir izdarīts viss tas, ko Saeima prasīja, ir uzņemts labs ātrums, iedzīvotāji jūt ieguvumus, un man ir skaidrs plāns, kā strādāt turpmāk, lai vēl palielinātu sabiedrības labumu," teica Kazāks.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien Latvijas Bankas prezidenta amatā neievēlēja opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu. Par Kuzmina kandidatūru nobalsoja tikai desmit "Stabilitātei" deputāti. Pret bija 78, bet atturējās divi deputāti. Vairāk šeit.
Kuzmins bija palicis vienīgais kandidāts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, jo trešdienas, 18.decembra, vakarā premjere Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem - līdzšinējā prezidenta Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu.
Opozīcijas deputāti debatēs kritizēja valdību veidojošās partijas par to, ka neviens profesionālis vairs negribēšot kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, jo esot notikusi "politiska tirgošanās".
Ņemot vērā, ka Saeima neievēlēja nākamo Latvijas Bankas prezidentu, parlamentam vēl būs jānosaka, kurš iestādes prezidenta vietnieks - Santa Purgaile vai Māris Kālis - pildīs Latvijas Bankas prezidenta pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai.
Jaunas Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras bija jāizvirza, jo sestdien, 21.decembrī, Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.