Pentagons brīdina, ka Ķīna būtiski attīstījusi kodolspēkus

Ķīna aizvadītā gada laikā paplašinājusi savus kodolspēkus, palielinājusi militāro spiedienu pret Taivānu un nostiprinājusi saites ar Krieviju, trešdien paziņojusi ASV Aizsardzības ministrija.

Tomēr ministrijas ziņojumā arī norādīts, ka nesenie korupcijas skandāli ietekmīgajā Ķīnas Centrālajā militārajā komisijā, kas pārrauga armiju, kaitē Pekinas militārajai izaugsmei un var palēnināt armijas modernizācijas kampaņu.

Augsta ASV aizsardzības jomas amatpersona norādīja, ka Ķīna citās programmās ir panākusi progresu, bet citās atkāpusies. Pentagona ziņojumā teikts, ka viena no jomām, kurā Ķīna ir panākusi progresu, ir bezpilota lidaparātu sistēmas, kas, pēc amatpersonu teiktā, strauji tuvojas ASV standartiem.

Amatpersona brīdināja, ka Pekina strādā pie daudzveidīgāku un tehnoloģiski sarežģītāku kodolspēku izveides. Paredzamais kodolgalviņu skaits ir konsekventi audzis, un Ķīna paplašina savas mērķēšanas spējas. Pekina spēs vērsties pret dažādāka veida mērķiem un skaitliski vairāk mērķu, nodarīt lielākus postījumus un tai būs vairāk iespēju pretuzbrukumiem, sacīja amatpersona.

ASV mudina Ķīnu būt atklātākai attiecībā uz savu kodolprogrammu, vienlaikus brīdinot, ka Amerika aizstāvēs savus sabiedrotos un veiks atbilstošus atbildes pasākumus.

Saskaņā ar ASV Aizsardzības ministrijas ziņojumu, kurā sniegts ikgadējais ASV novērtējums par Ķīnas militāro spēku, maijā Ķīnai bija vairāk nekā 600 operatīvo kodolgalviņu, un ASV sagaida, ka līdz 2030.gadam tai būs vairāk nekā 1000.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir centusies saglabāt līdzsvaru attiecībās ar Ķīnu, palielinot ASV militāro klātbūtni Āzijas un Klusā okeāna reģionā, lai būtu gatava stāties pretī Pekinai, vienlaikus veicinot arī ciešāku saziņu starp abām valstīm diplomātiskā un militārā līmenī.

Pentagona valsts aizsardzības stratēģija ir veidota, pamatojoties uz to, ka Ķīna ir lielākā drošības problēma ASV, un Pekinas draudi ietekmē to, kā ASV bruņotie spēki tiek aprīkoti un organizēti.

Korupcijas dēļ Ķīnas armijā ir atstādinātas vismaz 15 augsta ranga amatpersonas, kas izraisījis ievērojamu satricinājumu Ķīnas aizsardzības struktūrā. "Šis korupcijas vilnis skar visus armijas dienestus," norādīts Pentagona ziņojumā.

Jūnijā Ķīna paziņoja, ka bijušie aizsardzības ministri Li Šanfu un Vei Fenhe ir izslēgti no valdošās Komunistiskās partijas un apsūdzēti korupcijā. Pagājušajā mēnesī no amata tik atstādināta vēl viena augsta ranga amatpersonu, un pret viņu arī sākta izmeklēšana.

ASV ziņojumā norādīts, ka Ķīna visu laiku pastiprina militāro klātbūtni Taivānas tuvumā. Ķīnas karaflote ir vairāk uzturējusies šajā reģionā un ir palielinājies Taivānas pretgaisa aizsardzības zonas šķērsošanas gadījumu skaits, kā arī reģionā ir notikušas lielas militārās mācības.

Vēl pagājušajā nedēļā Ķīnas jūras spēku un krasta apsardzes kuģu izvietošanās ūdeņos ap Taivānu izraisīja satraukumu, jo Taivānas amatpersonas sacīja, ka tas atgādina blokādes imitāciju. Amatpersonas sacīja, ka bija iesaistīti līdz pat 90 kuģiem.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.

Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.

Vašingtona ir Taivānas svarīgākais sabiedrotais un lielākais ieroču piegādātājs. Atbalsts Taivānai gadu desmitiem bijis galvenais spriedzes avots Vašingtonas un Pekinas attiecībās.

Pentagona ziņojumā teikts, ka Ķīna ir atbalstījusi Krievijas karu pret Ukrainu un pārdevusi Krievijai divējāda lietojuma preces, no kurām ir atkarīga Maskavas militārā rūpniecība. Divējāda lietojuma preces var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.