Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 29. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
20:53. Kijiva vēlas, lai NATO jau nākamnedēļ izdotu Ukrainai oficiālu uzaicinājumu pievienoties aliansei. Par to raksta Reuters.
Medija rīcībā ir Ukrainas ārlietu ministra Andreja Sibigas vēstule, kurā viņš aicināja NATO kolēģus nākamnedēļ tikšanās laikā Briselē izteikt uzaicinājumu Kijevai.
18:03. Turpinoties karam Ukrainā, Krievija veic ārkārtīgi intensīvu sabotāžas kampaņu Eiropā, piektdien paziņojis Lielbritānijas ārējā izlūkdienesta MI6 vadītājs Ričards Mūrs.
"Nesen mēs esam atklājuši satriecoši bezatbildīgu Krievijas sabotāžas kampaņu Eiropā," pavēstīja Mūrs, piebilstot, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins un viņa sekotāji pat ķērušies pie kodoluzbrukuma draudiem, mēģinot iebiedēt valstis, kas palīdz Ukrainai.
Mūrs norādīja, ka, viņaprāt, Putins neatteiksies no turpmākiem ekspansīviem mērķiem, ja viņam izdosies Ukrainu pakļaut Krievijas ietekmei.
14:32. Krievijas karaspēks 2022. gada pavasarī Baltkrievijas pilsētā Narovļā izveidojis filtrācijas nometni, kurā spīdzināti ukraiņu gūstekņi, teikts pētījumā, ko veicis "Radio Brīvība" ukraiņu redakcijas pētnieciskais projekts "Shēmas" sadarbībā ar Baltkrievijas Izmeklēšanas centru un "Radio Brīvība" baltkrievu redakciju.
Žurnālisti norāda, ka precīzu Narovļas filtrācijas nometnes atrašanās vietu viņi noskaidrojuši, analizējot satelītattēlus, propagandas video ar ieslodzītajiem, bijušo ieslodzīto liecības un no hakeriem iegūtos datus.
Filtrācijas centrs, kurā tika turēti gan Ukrainas karavīri, gan civiliedzīvotāji, atradies vienā no Baltkrievijas valsts uzņēmuma "Pripjatskij aļjans" ēku teritorijām.
Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, ko Krievijas karavīri aizveduši uz Narovļu, varētu būt lēšams simtos, norāda pētījuma autori.
13:59. Ukraiņu karavīri notriekuši 88 no 132 "Shahed" un pagaidām neidentificēta tipa droniem, ko naktī uz piektdienu Krievijas karaspēks raidījis uz Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
"41 drons lokāli pazaudēts, domājams, Aizsardzības spēku elektroniskās karadarbības līdzekļu aktīvas pretdarbības rezultātā, viens drons atgriezās Krievijā," teikts paziņojumā platformā "Telegram".
"Krievijas uzbrukuma rezultātā vairākos Ukrainas reģionos bojāta infrastruktūra, automašīnas, privātās un daudzdzīvokļu ēkas, cietušajiem tiek sniegta palīdzība," norādīja Gaisa spēki.
12:36. Biedrības "Ukraiņu - latviešu pērlītes" ukraiņu bēgļu bērnu integrācijas projektā "Ukraiņu pērlītes Latvijā" trīs mēnešu laikā piedalījušies 130 dažāda vecuma bērni no Latvijas un Ukrainas, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Šis bija pirmais biedrības īstenotais projekts, kuru finansēja Latvijas valsts. Kopējais valsts finansējums projektam bija 81 326 eiro.
Trīs mēnešu laikā 45 vispārējās izglītības apguves vecuma ukraiņu bērniem tikuši nodrošināti bezmaksas kultūrorientācijas kursi latviešu valodas apguvei, veidojot koprades un starpkultūru komunikācijas pasākumus, kā arī piedāvāts psihoemocionālais atbalsts, lai palīdzētu iekļauties Latvijas skolu sistēmā.
10:30. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 738 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 2030 iebrucēji.
Kā norāda izdevums "Kyiv Independent", šī ir pirmā reize, kad Krievijas zaudējumi dienā pārsniedz divu tūkstošu robežu. Iepriekš lielākie Krievijas zaudējumi bija 12.novembrī - 1950.
09:10. Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs piektdien ieradies Ziemeļkorejā, pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija. Oficiālās vizītes gaitā Phenjanā Belousovam būs sarunas ar vairākām Ziemeļkorejas "militārajām un militāri politiskajām amatpersonām", teikts ministrijas paziņojumā.
Krievijas ministru Phenjanā sagaidīja viņa Ziemeļkorejas kolēģis No Gvangčols.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Maskava un Phenjana nostiprinājušas militārās saites.
Abas valstis jūnijā parakstīja stratēģiskās partnerības līgumu, kas katrai no tām uzliek pienākumu sniegt militāru palīdzību otrai pusei uzbrukuma gadījumā un sadarboties, lai vērstos pret Rietumu sankcijām.
Ziemeļkoreja nosūtījusi uz Krieviju vairāk nekā 10 000 karavīru, lai atbalstītu Krieviju karā pret Ukrainu.
08:10. Krievijā Rostovas apgabala Kamenskas rajonā pēc Ukrainas dronu uzbrukuma izcēlies liels ugunsgrēks naftas bāzē, paziņoja apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Jurijs Sļusars.
"Kamenskas rajonā glābšanas vienības dzēš lielu ugunsgrēku rūpniecības objektā. Kopumā iesaistīti 109 cilvēki, 38 tehnikas vienības," platformā "Telegram" raksta Sļusars.
Izdevums "Ukrainska Pravda" raksta, ka šai pašai bāzei Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka vasarā.
07:20. Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nav vajadzības izbeigt karu Ukrainā, tāpēc viņš cenšas eskalēt situāciju, lai jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps nespētu panākt kara izbeigšanu, ceturtdien savā uzrunā valstij paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš atgādināja, ka Putins ceturtdien Kazahstānas apmeklējuma laikā atkal "reklamējis" Krievijas raķetes - "viņa gatavību nogalināt un iznīcināt".
"Ir skaidrs, ka Putins grib pievienot vēl tūkstošiem [raķešu savam arsenālam]. Viņš nav ieinteresēts izbeigt šo karu. Turklāt Putins grib novērst, ka šo karu izbeigtu citi. Tagad draudot ar savu [ballistisko raķeti] "Orešņik", viņam vienīgais mērķis ir izjaukt prezidenta Trampa centienus, kas noteikti sekos viņa inaugurācijai. Putins tagad grib eskalēt situāciju, lai prezidentam Trampam neizdotos izbeigt karu," sacīja Zelenskis.
00:10. Norvēģija plāno palielināt atbalstu Ukrainai 2025.gadā līdz vismaz 35 miljardiem Norvēģijas kronu (trim miljardiem eiro), ceturtdien paziņojusi valdība.
22,5 miljardi kronu no šīs summas paredzēti militārajam atbalstam, bet 12,5 miljardi kronu paredzēti humānajai un civilajai palīdzībai.
Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre ziņu aģentūrai NTB sacīja, ka šis valdības lēmums sūta svarīgu signālu Ukrainai un tiem, kas uzbrūk tai.
Valdība 2025.gada valsts budžetā atbalstam Ukrainai sākotnēji bija paredzējusi 15 miljardus kronu. Opozīcija uzskatīja, ka šī summa ir pārāk maza, tāpēc šonedēļ partijas provizoriski vienojās par 30 miljardiem kronu.
Finansējums tiks piešķirts Nansena atbalsta programmas ietvaros. Tas ir veids, kādā Norvēģija sniegusi visu savu ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.