Aicinās "atdot" Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 1,6 miljonus eiro

Saeimas Sociālo un darba lietu Sabiedrības veselības apakškomisija ar vēstuli vērsīsies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV), prasot piešķirt jeb "atdot" Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) 1,6 miljonus eiro, kurus dienesta budžetā plānots ietaupīt, paralēli veicot darba optimizāciju.

Nākamā gada budžetā NMPD paredzēts izdevumu samazinājums par 1,6 miljoniem eiro, un gan šī, gan citu iemeslu dēļ dienests veiks darba organizācijas izmaiņas, piemēram, plānots samazināt brigāžu skaitu nakts stundās un ieviest jaunu hospitalizācijas principu. Šogad NMPD budžets ir 119 miljoni eiro, no kuriem 90% veido izdevumi atlīdzībai, 8% precēm un pakalpojumiem, bet 2% kapitālajiem izdevumiem.

Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis apakškomisijas sēdē akcentēja, ka NMPD budžets 2025.gadā kopumā tomēr pieaugs nedaudz vairāk kā par 2 miljoniem eiro. Tāpat NMPD būšot vēsturē lielākais budžets materiālo rezervju nodrošināšanai, kas svarīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo palielinās dienesta reaģētspēju iespējamās krīzes un drošības apdraudējuma gadījumos.

VM ieskatā, šobrīd notiekošā NMPD reorganizācija, kurai jānes arī līdzekļu ietaupījums, nav haotiska un nenesīs negatīvas pārmaiņas.

Dienesta direktore Liene Cipule norādīja, ka tiešas korelācijas starp brigāžu samazinājumu nakts stundās un efektīvu neatliekamās palīdzības sniegšanu nav.

Viņa uzsvēra, ka izmaiņas NMPD balstītas izpētē un plānotas atbilstoši Ministru kabinetā pieļautajam - tas attiecas gan uz atsevišķu brigāžu skaita, gan arī komandas skaita samazinājum, par ko saistībā ar dienesta reorganizāciju bažījas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).

Kā atzīmēja Cipule, kopš 2018.gada veikti divi pilotprojekti, lai pārliecinātos par to, ka divu cilvēku komandas sastāvā var nodrošināt efektīvu palīdzības sniegšanu. Vienlaikus sešu gadu laikā veiktas papildu darbinieku apmācības, transporta pielāgojumi, aprīkojuma uzlabojumi, kā arī drošas braukšanas apmācības. Cipule apgalvoja, ka izmaiņas saistītas ar dienestā veiktu priekšizpēti vairāku gadu garumā, tostarp vērā ņemot arī tādus rādītājus kā iedzīvotāju skaits, demogrāfiskā situācija un izsaukumu skaita samazināšanās atsevišķās teritorijās.

Dienestā pēdējo sešu gadu laikā uzlabota reaģētspēja un izsaukumu izpilde - pašreiz pilsētās un lauku reģionos brigādes vidēji ierodoties 11 minūtēs, kas atbilst vispārējam ES līmenim, izcēla Cipule.

Dienesta direktore, komentējot lēmumu zvanu centra darbinieku 24 stundu maiņas samazināt līdz 14 stundu maiņām, apgalvoja, ka izprot šī lēmuma "nepopularitāti" darbinieku vidū. Vairākiem darbiniekiem tas nozīmētu apgrūtinājumu strādāt citos darbos, jo īsāks maiņu laiks paredzēs to, ka šīs maiņas būs biežākas. Tāpat šis lēmums paredz to, ka nevarēs saņemt darba piemaksu par darbu nakts stundās. Cipule uzskata, ka šīs izmaiņas tomēr ir vajadzīgas, jo mazinās darbinieku izdegšanu, kā arī uzlabos efektivitāti augsta stresa apstākļos.

Patlaban dienestā ir 179 mediķu brigādes, no kurām 148 brigādēs darbojas trīs personas, savukārt 31 - divas. Tāpat NMPD rīcībā ir arī 11 intensīvās terapijas komandas, kā arī sešas ārsta-speciālista atbalsta brigādes.

Cipule pauda, ka pašreiz viena brigāde ir uz deviņiem līdz 10 000 cilvēku. Intensitāte izsaukumos kādā vienā punkta vairs nav problēma, jo nodrošinājums ir pietiekams - pašreiz lielākā intensitāte vienai brigādei ir 12 izsaukumi 24 stundu laikā.

Liels brigāžu skaits līdz šim strādājis zem vidējā izsaukumu skaita, tāpēc izmaiņās plānots, ka darbinieks strādā maiņās. "Šobrīd mūs vairāk uztrauc Rīga un Pierīga, kur pacientiem izsaukums jāgaida ilgāk nekā reģionos," uzsvēra Cipule.

LVSADA vadītājs Valdis Keris atkārtoti pauda šaubas, ka divi cilvēki diez vai varēs efektīvi veikt reanimāciju. Viņaprāt, mazāks brigāžu skaits varētu rezultēties lielākā riskā, ka šīs brigādes izsaukuma vietā ierodas ilgākā laikā. Un šādās situācijās ērti būšot vainot tieši darbiniekus "nepietiekamajā efektivitātē", sprieda Keris.

Kera vērtējumā, NMPD darba reorganizācija ir sasteigta un sniegtajiem "optimistiskajiem" datiem neesot pamatojuma, jo līdz šim apkopotā veidā neesot izskanējusi informācija, piemēram, par nāves gadījumu skaitu pēc izsaukumiem un to laikā.

Lielāks dežūru skaits un brigāžu tīkla pārmaiņas varētu sekmēt to, ka darbinieki pametīs darbu NMPD, jo nav padomāts par transporta nodrošināšanu tiem, kuru darba vietas būs izkliedētas attālākos brigāžu punktos, pārmeta Keris.

Jau vēstīts, ka no nākamā gada plānotas vairākas izmaiņas NMPD darba organizācijā. Vairāk šeit.