Prognozē krasu Latvijas brētliņu zvejas limita samazināšanos Baltijas jūrā

Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas 2025.gadā Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, salīdzinot ar 2024.gadu, un tie varēs nozvejot līdz 19 299 tonnām brētliņu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

Iepriekš Eiropas Komisija (EK) bija ieteikusi brētliņu zvejas apjomu samazināt par 42%.

Vienlaikus reņģu zvejas limits Rīgas jūras līcī Latvijas zvejniekiem 2025.gadā provizoriski būs 22 408 tonnas, kas ir par 10% vairāk nekā šogad, bet Baltijas jūrā - 2326 tonnas, kas ir 2,1 reizi vairāk.

Mencas un lašu, tāpat kā līdz šim, varēs zvejot tikai piezvejas veidā, bet samazinājums būs būtiski mazāks nekā EK piedāvājums.

Mencas piezvejas iespējas no 22. līdz 24. zvejas apakšrajonam Latvijas zvejniekiem provizoriski būs desmit tonnas, kas ir par 17% mazāk nekā šogad, kamēr EK bija ieteicis samazinājumu par 75%. Savukārt mencas piezvejas iespējas no 25. līdz 32. zvejas apakšrajonam provizoriski būs 37 tonnas, kas ir par 27% mazāk nekā šogad, kamēr EK bija ieteicis samazinājumu par 69%. Lašu piezvejas limitu plānots noteikt 4585 zivis, kas ir par 36% mazāk nekā pērn.

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā pirmdien, 21.oktobrī, dalībvalstis apsprieda priekšlikumu nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam.

Vairākas ES dalībvalstis neatbalstīja EK priekšlikumā piedāvāto brētliņas nozvejas samazinājumu par 42% salīdzinājumā ar 2024.gadu. Latvija noraidījusi šādu priekšlikumu, norādot, ka tas neatbilst Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajos ieteikumos norādītajam situācijas vērtējumam, kas joprojām liecina par lielu brētliņu krājumu un atbildīgu zvejas līmeni ilgtspējīgā apjomā.

Ministrijas pārstāvji atzīmē, ka vienīgās zinātnieku bažas bija par vairāku gadu brētliņu neražīgām paaudzēm, bet tās, iespējams, ir saistītas ar vides un citiem neskaidriem, brētliņu nārstam nelabvēlīgiem apstākļiem, nevis zveju. Tāpēc Baltijas jūras valstis nāca klajā ar kopīgu priekšlikumu par papildu brētliņu krājumu aizsardzības pasākuma noteikšanu, nosakot trīs mēnešu traļu zvejas liegumu brētliņu nārsta perioda laikā no maija sākuma līdz augusta beigām.

ZM pārstāvji min, ka EK piedāvāja daudz lielākus ierobežojumus arī atsevišķiem citiem zivju krājumiem, piemēram, mencām EK piedāvāja daudz lielākus ierobežojumus, nekā tas būtu nepieciešams šo krājumu un citu sugu zvejas iespēju saglabāšanai. Latvija arī neatbalstīja Austrumbaltijas mencas piezvejas radikālo samazinājumu, kas, iespējams, izraisītu liegumu turpināt citu sugu zveju, kad būtu sasniegts mencu piezvejas pieļaujamais maksimums, vai arī izraisītu mencu piezveju izmešanu, kas ES ir aizliegta.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pauda, ka Latvija nebija gatava samierināties ar tādiem EK priekšlikumiem nākamā gada zvejas iespējām, kuri praksē varētu radīt apdraudējumu zvejniecības pastāvēšanai Baltijas jūrā, tostarp ļoti jutīgajos piekrastes zvejas reģionos Dienvidkurzemē, kurus negatīvi ietekmētu EK piedāvātais radikālais mencu piezvejas ierobežojums.

Tāpat viņš akcentēja, ka lielajiem zvejniekiem un zivju apstrādātājiem brētliņu zvejas samazinājums par 42% radītu ļoti būtiskas negatīvas sekas. Tāpēc intensīvās diskusijās Latvija centusies panākt nozīmīgus uzlabojumus sākotnējajam priekšlikumam, lai mazinātu to negatīvo ietekmi.

Ministrs arī uzsvēra, ka nedrīkst pieņemt ES zvejniekiem kaitējošus lēmumus apstākļos, kad Krievija turpina palielināt zveju Baltijas jūrā, iznīcinot visus Baltijas jūras nozveju ietaupījumus un ES centienus uzlabot krājumu situāciju.