ASV valsts sekretāra vietnieks raksturojis šodienas Krieviju

© Unsplash

Amerikas Savienotajām Valstīm ir ļoti vajadzīgi partneri, kuri ir gatavi skaidri norādīt, ka Vašingtona nedara pietiekami daudz, tāpēc attiecības ar Latviju ASV novērtē ļoti augstu, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA sacīja ASV valsts sekretāra vietnieks Eiropas un Eirāzijas lietās Džeimss O'Braiens.

“Prezidents [Vladimirs] Putins ir pateicis, ka vēlas, lai Krievija būtu revizionistiska vara. Viņš vēlas mazināt likuma varu attiecībā uz kaimiņu robežu respektēšanu, viņš neievēro ANO sankcijas, par kurām pati Krievija savulaik balsoja attiecībā uz Irānu un Ziemeļkoreju, un viņš turpina īstenot šo karu, pat par spīti aizvien pieaugošajam atbalstam Ukrainai. Viņš ir pieņēmis lēmumu.

Ir grūti saskatīt veidu, kā tas Krievijai varētu beigties labi, jo redzam, ka Krievija ir zaudējusi savus visienesīgākos tirgus. Krievijas lielākie stratēģiskie uzņēmumi, piemēram, "Gazprom", pērn cieta zaudējumus. Arī "Rosatom" zaudē tirgus. Krievija nošķiras no tirgiem, kuru daļa tā gadu desmitiem vai pat simtiem ir ļoti centusies būt.

Vienlaikus Krievija atstāj sevi vienu pret vienu ar Ķīnu, kurā ir desmit reizes vairāk cilvēku un kurai ir daudz spēcīgāka ekonomika. Līdz ar to šie Putina lēmumi ir ne tikai nelegāli, bet arī kontrproduktīvi,” sacīja O’Braiens.

ASV valsts sekretāra vietnieks gan atteicās spekulēt, kāpēc mēs neredzam, ka Krievijas ekonomika bruktu. “Skaidri redzam, ka Krievija ir investējusi aizsardzības rūpniecībā, turklāt visā spektrā - arī atkal velkot ārā padomju ēras iekārtas un tērējot daudz naudas, lai tās varētu izmantot. Krievija ir zaudējusi simtiem tūkstošu cilvēku, kuri bija vitāli svarīgi valsts nākotnei un ekonomiskajai izaugsmei.”

Pievēršoties jautājumam par karu Ukrainā, O’Braiens sacīja, ka Putina pastāvīgie kodoldraudi ir vērtējami kā vājums. “Un tas vienlaikus nav pieņemami. Kad Putins pieļāva kodolieroču izmantošanu, viņa tuvākie sabiedrotie - gan Ķīnas prezidents Sji [Dzjiņpins], gan Indijas premjers [Narendra] Modi un citi - skaidri lika manīt, ka tas ir pilnīgi nepieņemami. Tu domā, ka tu kādam draudi, bet pēc tam uzzini, ka tavi paša draugi par to rauc degunus. Tātad jā, es to vērtēju kā īstu vājuma pazīmi.”

Kāpēc Rietumi tik ļoti nevēlas ļaut Ukrainai izmantot Rietumos ražotās raķetes pēc saviem ieskatiem?

"Esam apņēmušies panākt Ukrainas uzvaru. Šo vārdu nozīme mainās līdz ar izmaiņām karā. Šobrīd notiek ļoti spraigas diskusijas starp NATO, ES, ASV un Ukrainu - [Ukrainas] prezidents [Volodimirs] Zelenskis nupat bija vizītē NATO - par to, kādi ieroči kādās vietās dotu vislielāko labumu. Šī procesa beigās lēmums būs jāpieņem mūsu prezidentam.

Savienotās Valstis vienmēr ir atbalstījušas Eiropas drošību, un ticu, ka turpināsim to darīt. Arī tad, kad jau zināsim, kurš būs nākamais ASV prezidents, atbilstoši mūsu sistēmai lēmumus vēl vairākus mēnešus pieņems Džo Baidens. Domāju, ka viņš spēs īstenot tādu politiku, kas savam pēctecim atstās stabilu situāciju."

Kā vērtējat Ukrainas prezidenta "uzvaras plānu"? Un kas tad šodien ir "Ukrainas uzvara"?

"Vienmēr sakām, kas tas ir jāizlemj pašiem ukraiņiem. Domāju, ka šie "uzvaras plāni" ir ļoti konstruktīvs darbs, kas palīdzēs procesam virzīties uz priekšu. Šos plānus Zelenskis prezentēja pirms dažām dienām, par to vēl diskusijas tikai notiek un turpināsies, lai saprastu, kuras plāna daļas ir piemērotākās īstenošanai un attīstīšanai. Es mudinu cilvēkus neskatīties uz to kā uz tikai vienu lēmumu, jo tas ir visaptverošs skatījums uz to, kā Ukraina turpinās darboties."

Politika

Manevra iespējas, vērtējot valdības sagatavoto nākamā gada budžetu, nav īpaši lielas, tomēr vienmēr pastāv iespēja izdarīt kādas korekcijas un apstiprināt kādus priekšlikumus, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).