Lai izstrādātu efektīvu Krievijas iegrožošanas politiku, Braže rosina iet NATO pēdās
Eiropas Savienības (ES) līmenī ir jāizstrādā efektīva Krievijas iegrožošana, līdzīgi kā to dara NATO, kas pašlaik izstrādā Krievijas iegrožošanas politiku, pauda ārlietu ministre Baiba Braže (JV), uzrunājot kolēģus ES ārlietu ministru sanāksmē.
Braže aicināja turpināt kopīgo atbalstu, kas ir balstīts "konkrētās Ukrainas vajadzībās" un kuru veido militārais, finansiālais un morālais atbalsts, kā arī efektīvas sankcijas. Politiķe uzsvēra, ka ES jāturpina visa veida sankciju spiediens pret Krieviju un Baltkrieviju un "strauji jāstrādā" pie 15.sankciju kārtas.
Krievijas ienākumus papildina ne tikai gāze, bet arī nafta, tādēļ ir jāvirzās uz daudz plašākām un stingrākām sankcijām pret tā dēvēto "ēnu floti". Savukārt G7 līmenī ir jādomā par risinājumu naftas cenu ierobežošanai - cenu griestiem Krievijas naftai," uzskata politiķe.
Viņa vērsa uzmanību, ka šobrīd nepietiekami tiek kontrolēta sankciju ieviešana, piemēram, nepietiekami kontrolēti ES preču eksporta saņēmēji Centrālāzijas valstīs. Tas radot risku, ka sankcijas tiek apietas un Krievijā nonāk, piemēram, divējāda lietojuma preces, ko tā var izmantot karā. Tāpat tas rada "nesamērīgu slogu" uz ES ārējās robežas, īpaši uz Latvijas robežsardzes un muitas kolēģiem.
Saistībā ar darbu pie 15.sankciju kārtas Braže rosināja informēt ES sūtni sankciju īstenošanā Deividu O'Salivanu par problēmām saistībā ar esošo sankciju ieviešanu un problēmām, īpaši trešajās valstīs.
Ministre pauda gandarījumu par pirmo Eiropas Komisijas šovasar veikto pārskaitījumu 1,5 miljardu eiro apmērā no Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai. Vienlaikus viņa aicināja rast risinājumu, kas nodrošinātu pieeju iesaldētajiem Krievijas aktīviem ilgtermiņā un novirzītu tos Ukrainas atbalstam.
Braže atgādināja, ka šonedēļ aprit 30 gadi, kopš Krievijas karaspēks tika izvests no Latvijas teritorijas. Velkot vēsturiskās paralēles, politiķe norādīja, ka karš Ukrainā ir nevis "lokāls konflikts", bet Krievijas politika, kas rada negatīvu ietekmi un riskus globālā mērogā.
Viņa aicināja septembrī gaidāmajā ANO Ģenerālā asamblejā veicināt globālo partneru atbalstu un izpratni par ANO Statūtos, tostarp valstu teritoriālās vienotības ievērošanā balstītam miera procesam.
"Tieši tāpat kā pirms 30 gadiem Krievijas karaspēks atstāja Latvijas teritoriju, pienāks diena, kad visa Ukraina būs brīva," pārliecināta politiķe, uzsverot, ka ātrāka Ukrainas uzvara ir visas ES interesēs.
Diskusijā par situāciju Ukrainā klātienē piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņš pateicās ES kolēģiem par līdz šim sniegto atbalstu, tostarp enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai, kas esot kritiski svarīgi, ņemot vērā ziemas sezonas tuvošanos.
ES ārlietu ministri apsprieda arī situācijas attīstību Tuvajos Austrumos un uzklausīja ANO humānās palīdzības un Gazas rekonstrukcijas vecāko koordinatori Sigrīdu Kāgu par humāno krīzi Gazā.
Latvijas ārlietu ministre uzsvēra uguns pārtraukšanas nozīmi un aicināja spert nākamos soļus, lai novērstu konflikta plašāku reģionālo eskalāciju. Ministre pateicās par ANO centieniem un uzsvēra ES un ANO ciešās sadarbības nozīmi humānās krīzes mazināšanā.
Padomes laikā ārlietu ministriem notika arī neformāla viedokļu apmaiņa ar Turcijas ārlietu ministru Hakanu Fidanu. Ministri pārrunāja ES un Turcijas attiecības, kā arī aktuālos globālos izaicinājumus. Braže aicināja Turciju strādāt kopā arī kā NATO sabiedrotajiem un panākt Krievijas agresijas pret Ukrainu pārtraukšanu.