FM piedāvā valsts pamatbudžeta sagatavošanas gaitā sniegt sabiedrībai informāciju par to, cik "zaļš" ir valsts pamatbudžets
Otrdien Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "zaļā budžeta" marķēšanu un turpmākiem soļiem tā ieviešanai Latvijā, aģentūru LETA informēja FM.
FM norāda, ka klimata neitralitātes nodrošināšana līdz 2050.gadam ir liels globāls izaicinājums. Mērķa sasniegšanai ir būtiski finanšu resursus virzīt nepieciešamajiem pasākumiem. Latvija ir devusi un turpinās dot savu pienesumu klimata neitralitātes mērķa sasniegšanā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka Eiropas Savienības (ES) klimatneitralitātes mērķis ir gana ambiciozs, tādēļ tā sasniegšanai ir jāpiedomā ne tikai pie personīgām, bet arī valstiskām rīcībām. Budžeta marķēšana sākotnēji ļaus noteikt, cik liela daļa resursu tiek novirzīta mērķu sasniegšanai, un nākotnē to ņemt vērā jau budžeta veidošanas posmā.
Valsts budžeta resursiem ir būtiska loma šo procesu vadībā, tāpēc FM piedāvā iniciatīvu turpmāk valsts pamatbudžeta sagatavošanas gaitā sniegt politikas veidotājiem un sabiedrībai informāciju par to, cik "zaļš" ir valsts pamatbudžets, jeb valsts pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu marķēšanu, tos sadalot piecās kategorijās - "zaļa" jeb labvēlīga un "brūna" jeb nelabvēlīga, kā arī "jaukta", "neitrāla" un "neskaidra".
Lai arī klimata neitralitāte ir izaicinājums ar nozīmīgu makroekonomisku ietekmi, sākot šo darbu, ir lietderīgi jau sākumā marķēšanā iekļaut arī pārējos ES klimata un vides mērķus.
FM piedāvā marķēšanu veikt, pamatā izmantojot ES Taksonomijas regulu, kurā ir aprakstīts, kādas darbības būtiski veicina vai būtiski kaitē kādam no sešiem regulā minētajiem vides mērķiem - klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Šāda valsts pamatbudžeta izvērtēšana ir sarežģīts uzdevums un tam nepieciešama atbilstošas informācijas uzkrāšana un vērtētāju pieredze. Tāpēc FM plāno šo darbu veikt divos posmos. Pirmajā posmā analīze tiks veikta atsevišķu ministriju budžeta programmām izmēģinājuma veidā, identificējot un atrisinot šajā ceļā radušos šķēršļus. Informācija tiks iekļauta ikgadējā Fiskālo risku deklarācijā.
Savukārt otrajā posmā plānots, ka no 2026.gada novērtējums tiks veikts visam valsts pamatbudžetam un informācija tiks pievienota atsevišķā budžeta likuma paketei pievienotajā Klimata deklarācijā. Šis darba tiks veikts kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
FM jau šogad ir sākusi darbu un pirmā posma laikā ir veikusi marķēšanu FM resora budžeta programmām. Kopumā tika marķēti izdevumi 1,093 miljardu eiro apmērā. Tostarp 337,17 miljoni eiro (30,83%) ir marķēti kā labvēlīgi, lielākā daļā jeb 667,31 miljons eiro (61,01%) ir marķēti kā neitrāli, 83,58 miljoni eiro (7,64%) tika marķēti kā neskaidri nepietiekošas informācijas dēļ un 5,62 miljoni eiro (0,51%) izdevumu tika klasificēti nelabvēlīgi.