Krievija nav drauds tikai tās kaimiņvalstīm, bet visai Eiropai, šādu vērtējumu preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV) otrdien pauda Luksemburgas premjerministra vietnieks, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs Ksavjē Betels.
Betels uzsvēra, ka politiķiem bieži vien ir grūti atzīt savas kļūdas, taču viņš labi atceras, kad kolēģi no Baltijas valstīm jau sen brīdināja, ka Krievijas draudi ir īsti. Tāpat Luksemburgas premjerministra vietnieks atzīmēja, ka Latvija "cieta no komunistiskā režīma", ko nepiedzīvoja Luksemburga. Viņaprāt, patlaban ir redzams, ka nav runa tikai par atbalstu Ukrainai, bet par atbalstu kopīgajām vērtībām un "Eiropas projektam".
Cīņa pirmajās līnijās ir cīņa par mums. Situācija pie jūru robežām, ir situācija pie mūsu kopējām robežām. Luksemburga cenšas sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu. [..] Mēs vēlamies sniegt ieguldījumu un atbalstīt Latviju tajā, ko tā dara, jo tās nāk par labu arī mums," teica Betels.
Runājot par "Eiropas projektu", Luksemburgas premjerministra vietnieks atzīmēja, ka tas ir solidaritātes projekts. Nevar būt tā, ka valstis savas atrašanās vietas dēļ ir atbildīgas par visām no tām izrietošām problēmām, tāpēc solidaritāte ir svarīga.
Eiropas Savienība pagājušajā nedēļā piešķīra Ukrainas atbalstam pirmo maksājumu 1,5 miljardu eiro apmērā no iesaldēto Krievijas aktīvu ieņēmumiem. Taujāts par Luksemburgas nostāju šajā jautājumā, Betels atzīmēja, ka lielākā daļa Eiropas Centrālās bankas naudas atradās nevis Luksemburgā, bet Briselē, neskatoties uz to, ka Luksemburgai pieder spēcīgu banku reputācija.
"Mēs piekritām, ka gūtie ieņēmumi jāinvestē Ukrainā, taču sākotnēji man bija bažas par tiesisko drošību, piemēram, rītdien varētu notikt tiesa, kurā pateiktu, ka tas nav likumīgi un nauda, kas investēta Ukrainā, ir jāatmaksā. Kurš tad to atmaksās?! Es gribu būt pārliecināts, ka nav šādu tiesvedību riska. Šajā jautājumā viss ir skaidrs, mēs varam turpināt. Mēs vienmēr vēlamies rīkoties atbilstoši likumiem," teica Luksemburgas premjerministra vietnieks, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs.
Latvijas ārlietu ministre žurnālistiem sacīja, ka ar Betelu detalizēti pārrunāti Eiropas Savienības aktuālie jautājumi, piemēram, kā nodrošināt vienotību, kā pieņemt lēmumus, neskatoties uz atsevišķu valstu nostājām, kas neļauj panākt vienotību.
"Detaļas es patlaban neizklāstīšu, bet mums kopīgi ir diezgan laba izpratne. Runājot par Eiropas Komisijas nākamo programmu un prioritātēm, Latvijas prioritātes ir drošība un ekonomikas attīstība. [..] Protams, mēs esam vienoti nostājā, ka Krievijas ierobežošana un atbalsts Ukrainai ir prioritāte, taču arī situācija Tuvajos Austrumos ir ļoti eksplozīva un ietekmē visus," teica Braže.
Latvijas ārlietu ministre pozitīvi vērtēja, Luksemburgas apņemšanos palielināt izdevumus aizsardzībai, par ko tika paziņots aizvadītajā NATO samitā Vašingtonā. Viņas ieskatā tas nodrošinās plašākas iepirkumu un sadarbības iespējas. Braže piebilda, ka šāds solis Luksemburgai nav vienkāršs, ņemot vērā salīdzinoši nelielo bruņoto spēku lielumu, taču arī Luksemburgas ieguldījums ir vienlīdz svarīgs.
"Latvija paļaujas uz Luksemburgas tālāku atbalstu mūsu aizsardzības spēju stiprināšanā. Esam pateicīgi par to, ko Luksemburga dara jau patlaban. Mūsu prioritāte ir rotācijas modelis gaisa aizsardzībā, nodrošinot regulāru sabiedroto klātbūtni," sacīja Latvijas ārlietu ministre.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, otrdien tikšanās laikā ar Betelu Braže pauda Latvijas ieinteresētību piesaistīt jaunas investīcijas no Luksemburgas. Ar Luksemburgas premjerministra vietnieku pārrunātas iespējas stiprināt abu valstu divpusējo sadarbību ekonomikas un drošības jomās, jo, ministres ieskatā, ir ievērojams potenciāls attīstīt ekonomisko sadarbību, piemēram, kosmosa industrijā.
Viņa skaidroja, ka Luksemburgā atrodas liels NATO un ES satelītu centrs, un tā ir viena no jomām, kas Latviju interesē un kur ir reālas sadarbības iespējas, kas jāizmanto. Tāpat viņa pieminēja, ka Latvija kā Eiropas Kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts aktīvi iesaistās starptautiskos projektos, un ir svarīgi veicināt pieredzes apmaiņu ar citām ieinteresētajām valstīm.