Esperts vērtē, ka baltiešiem būs augstākais sasniegums ES nozīmīgākajos amatos

Iespējamais Eiropas Savienības (ES) augstāko amatu sadalījums ir delikāts kompromiss, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda universitātes viespētnieks Māris Andžāns.

Pēc viņa paustā, pieņemot, ka Eiropas Parlamentā ievēlētais Valdis Dombrovskis (JV), kuru valdība nominējusi Eiropas Komisijas locekļa amatam, kļūs par Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu, ES augstāko amatu sadalījums no Latvijas viedokļa varētu būt labākais komplekts, kāds līdz šim ir bijis.

Avoti vēsta, ka ES dalībvalstis vienojušās par Urzula fon der Leienas izvirzīšanu uz atkātotu pilnvaru termiņu EK prezidenta amatā, savukārt par Eiropadomes priekšsēdētāju kļūs bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta. ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amats tiks līdzšinējai Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra - ja Kallasa iegūs ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amatu, tas baltiešiem būs augstākais sasniegums tik nozīmīgos amatos, jo, piemēram, komisāri pienākas katrai valstij, bet ne augstais pārstāvis.

Ja viņa iegūs šo posteni, viņa arī pārraudzīs ES diplomātisko dienestu, kas ir atsevišķa iestāde.

Taujāts, vai Eiropadomē atsevišķām dalībvalstīm varētu būt iebildumi pret Kallasas kandidatūru viņas tiešuma dēļ, Andžāns piekrita, ka pastāv uzskats par Kallasas "aso mēli". Viņaprāt, ja salīdzina laiku, kad Kallasa bija Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, viņa ir mainījusies. Ilgu laiku viņa bija sava tēva Sīma Kallasa ēnā, kurš savulaik bija gan Igaunijas premjerministrs, gan arī ES komisārs ar atbildību par transportu, administratīvajām lietām, auditu un cīņu ar krāpniecību.

Hārvarda universitātes viespētnieks akcentēja, ka Kallasa, pildot premjeres pienākumus, mainījās, kas, acīmredzot, bija apzināta taktika, lai pievērstu sev uzmanību - ja viņa nebūtu bijusi tik asa, īpaši pret Krieviju, viņas prestižs nebūtu tik augsts un viņa nebūtu tik ļoti pamanāma.

"Neapšaubāmi, Kallasa ir pazīstamākā starp Baltijas valstu premjeriem un prezidentiem - viņa daudzviet uzstājas, tiek citēta un cilvēki ieklausās. Kallasu uzskata par asu, kas var biedēt, taču ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī virknē citu risinājumu jautājumu, piemēram, ja ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps, apgriezienus uzņem tirdzniecības "karš" starp ES un Ķīnu, un "tirdzniecības karā" var pāraugt Lietuvas diplomātiskās un ekonomiskās attiecības ar Taivānu," skaidroja eksperts.

Runājot par kandidātu izredzēm ieņemt ES augstākos amatus, Andžāns norādīja, ka fon der Leiena 2019.gadā EK prezidentes amatā tika apstiprināta ar ne pārāk lielu pārsvaru - par viņu nobalsoja 461 deputāts, 157 - pret, bet 89 deputāti balsojumā nepiedalījās. Viņas mīnuss toreiz un arī tagad bija tas, ka viņu virzīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, nevis Vācijas valdība. Fon der Leiena pārstāv Vācijas Kristīgo demokrātu apvienību, nevis Vācijā valdošos sociāldemokrātus, tāpēc nevar automātiski uzskatīt, ka viņa ir Vācijas viennozīmīgi virzīta kandidāte.

Andžāns akcentēja, ka līdzšinējā EK prezidente ir izpelnījusies arī nopēlumu, taču tādu ir saņēmis katrs EK prezidents, par dažādiem pretrunīgiem jautājumiem. Viņa ieskatā fon der Leienas reputācija nav ideāla. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka skaidrs arī tas, ka EP būs deputāti, kas balsos pret EK sastāvu, taču Eiropadomē ES augstāko amatu potenciālos ieņēmējus sargās kvalificētais balsu vairākums, jo Eiropadomē nevajag vienprātības principu.

Viņaprāt, vienlīdz labas iespējas tikt apstiprinātam ir visam sastāvam, taču izvēlētās personālijas nevar skatīt atrauti no nākamā NATO ģenerālsekretāra izvēles. Pēc Andžāna paustā, var redzēt, ka tā ir bijusi pamatīga žonglēšana. Viņš norādīja, ka ir jūtama vilšanās, ka NATO ģenerālsekretāra amatu ieņems līdzšinējais Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, nevis kāds no ES Austrumu daļas valstīm, kā arī ir vilšanās par to, ka šo amatu neieņem sieviete. Hārvarda universitātes viespētnieks atgādināja, ka šo amatu gribēja gan bijušais Latvijas premjerministrs un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Kallasa.

"Bija izplatīts teiciens, ko veicināja paši igauņi, ka nākamajam NATO ģenerālsekretāram ir jābūt no jaunās NATO dalībvalsts, kura aizsardzībai tērē 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un kuru vada sieviete. Nīderlande tikai tagad aizsardzībai atvēl 2% no IKP, savukārt Igaunija - virs 3% no IKP. Rite nav no ES Austrumu daļas, tā nav maza valsts, nedz arī viena no jaunajām NATO dalībvalstīm," sacīja Andžāns.

Hārvarda universitātes viespētnieks norādīja uz vēl vienu vilšanos, ka šo amatu neieguva Rumānijas prezidents Klauss Johanniss, kurš šajā cīņā iesaistījās diezgan vēlā fāzē un beigās atsauca savu kandidatūru. Eksperta ieskatā, ir loģiski, ka ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā pienākas salīdzinoši mazai ES dalībvalstij, turklāt nav mazsvarīgs arī dzimumu līdzsvars - ES augstākajos amatos ir vairāk sieviešu nekā vīriešu.