Braže steidz saskaņot nākamo sankciju pakotni pret Krieviju

© Unsplash

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV), piedaloties Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē, aicināja ātri pieņemt sankcijas pret Baltkrieviju un saskaņot nākamo sankciju pakotni pret Krieviju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.

Padomē ES ārlietu ministri pieņēma lēmumus par sankciju pret Krieviju stiprināšanu, kā arī diskutēja par turpmāko atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, situāciju Tuvajos Austrumos, Rietumbalkānos, Gruzijā, kā arī Lielo ezeru reģionā.

Braže skaidroja, ka panākts būtisks progress Krievijas spēju ierobežošanā, ko nodrošina palielināta militārā un cita palīdzības Ukrainai, kā arī pirmdien apstiprinātā ES sankciju 14. pakotne pret Krieviju un konfiscēto Krievijas līdzekļu peļņas novirzīšana bruņojuma iepirkumiem Ukrainai. Sankciju pakotnē ietverti būtiski lēmumi, tostarp mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegumi uz Krieviju un vēršanās pret Krievijas "ēnu flotes" kuģiem.

"Jaunā sankciju kārta pret Krieviju ir visas ES drošības interesēs," uzsvēra ārlietu ministre. Vienlaikus viņa aicināja neapstāties un turpināt darbu Krieviju ierobežojošu pasākumu izstrādē, tostarp vēršoties pret hibrīduzbrukumiem un uzsākot darbu jau pie nākamās sankciju kārtas.

Ministre īpaši uzsvēra, ka "nekavējoties jāstiprina sankcijas pret Baltkrieviju, lai caur šo valsti nevarētu notikt Krievijai noteikto sankciju apiešana". Atskatoties uz Šveicē notikušo Ukrainas miera samitu, Latvijas ārlietu ministre aicināja panākt globālu politisko vēlmi atbalstīt Ukrainas miera plānu.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, atklājot ministru diskusiju, uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai joprojām ir izšķirošs. Tādējādi ES ārlietu ministri diskutēja par Krievijas iesaldēto aktīvu virspeļņas novirzīšanu Ukrainas militāro spēju stiprināšanai un infrastruktūras atjaunošanai. Tāpat ministri uzsvēra nepieciešamību jau tuvākajā laikā vienoties par ES saistību dokumentu Ukrainas atbalstam. Ministre Baiba Braže pauda gandarījumu, ka arvien vairāk ES dalībvalstu atbalsta Ukrainas uzbrukumus militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.

ES ārlietu padome pārrunāja situācijas attīstību Tuvajos Austrumos, un it īpaši nepieciešamību rast ilgtermiņa risinājumu un novērst smago humāno krīzi.

Ministri turpināja 27.maija ES ārlietu ministru diskusiju par turpmāko dialogu ar Gruziju. Baiba Braže uzsvēra, ka "likuma par ārvalstu ietekmes caurskatāmību pieņemšana un vēršanās pret pilsonisko sabiedrību attālina Gruziju no tās mērķa iestāties ES un nav savietojama ar ES kandidātvalsts statusu. Šobrīd īpaši svarīgs ir ES atbalsts Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai. Gruzijas valdības tālākie soļi būs noteicoši turpmākajā dialogā ar ES".

Dalībvalstis pauda interesi stiprināt dialogu ar Rietumbalkānu reģionu, kuram ir nozīmīga loma Eiropas drošības un stabilitātes nodrošināšanā, tostarp nelegālās migrācijas novēršanā.

Jau ziņojām, ka pirmdien Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē ES dalībvalstis beidzot apstiprināja 14. sankciju pakotni pret Krieviju.

Politika

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 20. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu. Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 19. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

Svarīgākais