TIEŠRAIDE: Deputāti lems par Rēzeknes domes atlaišanu un divu novadu apvienošanu

Saeima šodien plānojusi konceptuāli pirmajā lasījumā skatīt Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojektu.

Pirms tam parlaments paredzējis lemt par 16.maija sēdes darba kārtības jautājumiem, kurus iepriekš nepaguva izskatīt, jo ieilga Saeimas debates par Latvijas ekonomiku.

Attiecīgais likumprojekts Saeimā par Rēzeknes domes atlaišanu virzīts, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

Likumprojekts paredz pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.

Kā iepriekš norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), tikai tad, kad Rēzeknes pašvaldībā sāks darboties pagaidu administrācija, būšot iespējams saprast, kas pašvaldībā notiek ar budžetu.

Līdz šim Rēzeknes pašvaldība Finanšu ministrijai vienā situācijā iesniegusi vienu, otrā - citu informāciju.

Ministrei arī neesot pārliecības, ka ar pašlaik pieņemto budžetu pašvaldība spēs iztikt līdz gada beigām, līdz ar to pagaidu administrācijai būs jāveic budžeta sabalansēšana, lai varētu saņemt valsts aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.

Saeimas Juridiskais birojs novērtējis, ka no iesniegtā likumprojekta neizriet pietiekams juridiskais pamatojums domes atlaišanai.

Līdz ar to nosacītu neskaidrību uz laiku ieviesa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) skepse par juridisko pamatojumu, tomēr Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekta atbalstīšanai pirmajā lasījumā varētu pietikt deputātu balsu.

Šodien likumprojektu plāno atbalstīt koalīcijā esošā "Jaunā vienotība" un vairākums no "Progresīvo" Saeimas frakcijas deputātiem, kā arī opozīcijā esošās Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".

Savukārt koalīcijā esošā ZZS likumprojektu varētu neatbalstīt, ja no atbildīgajām ministrijām nesaņemšot papildu pamatojumu pašvaldības atlaišanai.

Tāpat šodien sēdes laikā deputāti plāno konceptuāli skatīt valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu tiks piedāvāts noteikt 27.maija plkst.11.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021.gada 1.oktobrim bija jāorganizē publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai.

Organizētās aptaujas rezultāti parādīja, ka gadījumā, ja administratīvi teritoriālās reformas gaitā tiks lemts par Varakļānu novada apvienošanu, iedzīvotāju absolūtais vairākums vēlētos, lai tas būtu Madonas novads.

Varakļānu novads ir vienīgā pašvaldība, kuras apvienošana ar kādu no kaimiņu novadiem bija palicis neatrisināts jautājums.

Kaut gan atbildīgā VARAM, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas mērķus, plānoja Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu un šādu vēlmi vairākās aptaujās pauda arī novada iedzīvotāji, iepriekšējā, 13.Saeima lēma to apvienot ar Rēzeknes novadu. Satversmes tiesa atzina, ka 13.Saeimas lēmums neatbilst valsts pamatlikumam, tādēļ Ministru kabinets, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas mērķus, sagatavojis 14.Saeimai priekšlikumu par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā šī gada 30.jūnijā, lai regulētu Varakļānu novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības darba turpināšanu līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī noteiktu 2025.gada pašvaldību vēlēšanu norises un izsludināšanas kārtību attiecībā uz Varakļānu novada un Madonas novada administratīvajām teritorijām.

"Personīgi tiekoties ar Varakļānu un Murmastienes iedzīvotājiem, guvu apstiprinājumu tam, ka iedzīvotāji vēlas, lai Varakļānu novads tiktu apvienots ar Madonas novadu. To apstiprina arī veiktās publiskās apspriešanas rezultāti. Tāpēc sagatavojām šādu likumprojektu izskatīšanai valdībā un pēc tam iesniegšanai Saeimā. Svarīgas ir ne tikai administratīvās robežas, bet arī savstarpējā sadarbība ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, kaimiņu pašvaldībām," norādījusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).