Zināms, cik daudz un kuras partijas iztērējušas visvairāk naudas EP priekšvēlēšanu kampaņai

© pexels.com

Līdz 10.maijam Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu kampaņai visvairāk ir iztērējuši politiskie spēki Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija.

Katra partija limitētajiem aģitācijas izdevumiem pirms EP vēlēšanām drīkst iztērēt ne vairāk kā 635 317 eiro, un nepilnu mēnesi līdz vēlēšanām neviena no partija šim limitam nav pietuvojusies.

ZZS līdz šim aģitācijai izmantojusi 284 313 eiro, AS - 263 445 eiro, bet "Stabilitātei" - 194 775 eiro. Tālāk pēc aģitācijas izdevumu apjoma seko partija "Latvija pirmajā vietā" ar 183 628 eiro tēriņiem, "Jaunā vienotība" - 131 450 eiro, "Saskaņa" - 111 271 eiro, un Nacionālā apvienība - 90 776 eiro. Citi politiskie spēki līdz šim noslēguši līgumus par mazākām summām.

Kopumā partijas līdz 10.maijam noslēgušas līgumus par limitētajiem aģitācijas izdevumiem par 1,55 miljoniem eiro.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā katram politiskajam spēkam noteikts finanšu līdzekļu limits, cik tas drīkst izlietot politiskās reklāmas izvietošanai, labdarībai, sponsorēšanai, pabalstiem un dāvinājumiem. Izdevumu limiti neattiecas uz izdevumiem par reklāmas izgatavošanu vai kampaņas plānošanu. Priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos iekļaujami gan partijas kopējie, gan deputātu kandidātu individuālie izdevumi.

KNAB atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā reklāmas pakalpojumu sniedzējiem un aģitācijas veicējiem ir obligāts pienākums par visiem noslēgtajiem reklāmas līgumiem informēt KNAB. Informācija par katrām noslēgtajām līgumsaistībām jāiesniedz KNAB triju dienu laikā pēc to noslēgšanas.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms EP vēlēšanām sākās februāra pirmajā pusē.

Politika

Diemžēl vairums mežu ugunsgrēku izceļas cilvēku rīcības dēļ. Turklāt runa ir arī par to, ka cilvēkos ir dusmas, viņi nezina, kā ar to tikt galā, un savas dusmas pauž, arī kaitējot dabai. Līdz ar to runa nav tikai par nejaušību, bet par to, ka tas notiek apzināti. Cilvēki ieliek kannas ar degvielu mežā un tās aizdedzina, gaida vēju, jo vējš padara ugunsgrēkus nekontrolējamus. Diemžēl statistika no Portugāles, Spānijas un Grieķijas liecina, ka meža ugunsgrēki sākas tieši vējainā laikā, intervijā aģentūrai LETA stāsta Mežu uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council - FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns (Aidas Pivoriunas).

Svarīgākais