Piepelnīties tautas kalpiem kļūs grūtāk

 
©Saeima

Ar vienas balss pārsvaru Saeimas atbildīgā komisija lēmusi, ka Saeimas deputāti atalgojumu par darbu biedrībās un nodibinājumos saņemt turpmāk nevarēs. Diskusijā par šo jautājumu iesaistīsies vēl Saeima, un, iespējams, ierobežojumi tiks paplašināti – to rosinājuši gan deputāti, gan piedāvājis Saeimas Juridiskais birojs.

Viens no redzamākajiem deputātiem, kas paralēli Saeimas deputāta atalgojumam saņem algu arī par darbu biedrībā, ir Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Viktors Valainis, kurš ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Līdz ar 2018. gada deputāta algu (31,5 tūkstoši eiro) viņš biedrībā saņēmis vēl 33 tūkstošus eiro. Taču viņš nav vienīgais deputāts, kas saņem vēl vienu algu, strādājot kādā biedrībā. Saskaņā ar Juridiskās komisijas vadītājas Jutas Strīķes apkopoto informāciju Saeimā ir 13 deputātu, kas saņem algu par darbu biedrībā, un vēl pieci par darbošanos kādā nodibinājumā.

Pats V. Valainis, kuram koalīcija nereti pārmet pārstāvētās biedrības interešu lobismu, uzskata, ka jaunie ierobežojumi nav pamatoti un pielīdzināmi pasaules lielākajā daļā par neefektīvu valsts sistēmu atzītā komunisma ideāliem. «Tas ir kaut kāds komunisms - strādāt var, bet algu saņemt nedrīkst. Savā ziņā šāds virziens liecina, ka Saeimas deputāti drīkst strādāt tikai Saeimā. Būtu jau labi, ja to attiecinātu uz visiem, bet tā nav, paliek tikai izredzētie,» norādot uz ārstiem un pedagogiem, kuriem vēsturiski ir garantētas tiesības uz prakses saglabāšanu paralēli deputāta darbam, saka politiķis.

Viņš uzskata - ja biedrības finansēšana ir caurskatāma, deputātiem nevajadzētu tajā liegt strādāt un saņemt atalgojumu. Viņaprāt, šāds blakus darbs Saeimai dod pienesumu, jo attiecīgais politiķis, aktīvi darbojoties biedrībā, gūst padziļinātas zināšanas par sfēru, kurā darbojas biedrība, un viņa kompetence kļūst stipri augstāka par pārējo deputātu.

Ņemot vērā, ka komisija vēl strādā pie likumprojekta, V. Valainis vēl nav izlēmis, vai saglabāt amatu biedrībā. Tas būšot atkarīgs no pēdējā lasījumā pieņemtās likuma redakcijas. Taču viņš sola, ka neatkarīgi no lēmuma viņš Saeimā turpinās aizstāvēt lielo pilsētu un reģionu intereses.

Par ierobežojumiem saņemt atalgojumu komisijā balsoja Saskaņu pārstāvošais Valērijs Agešins. Viņš uzskata: «Jo mazāk iespējamās korupcijas pazīmju, jo labāk.» Vienlaikus deputāts ir pārliecināts, ka šis ierobežojums vērsts viena šaura jautājuma risināšanai un daudz pareizāk būtu ļaut deputātiem piestrādāt visās jomās vai šādu piestrādāšanu aizliegt pilnībā.

Līdzīgu priekšlikumu Saeimai piedāvājis arī tās Juridiskais birojs. Līdz ar citiem variantiem tas piedāvā aizliegumu attiecināt uz visām augstākajām un vēlētajām amatpersonām, kuras pieņem valstij, sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgus lēmumus, piemēram, uz pašvaldības domes priekšsēdētāju, republikas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku, pašvaldības izpilddirektoru un viņa vietnieku, Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un citām amatpersonām. «Šāda attieksme nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret vienādos vai salīdzināmos apstākļos esošām personām,» uzskata Juridiskais birojs.

Daudz plašāks un vienlaikus strīdīgāks skatījums ir Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošajam Armandam Krauzem, kurš uzskata, ka liegt saņemt atalgojumu vajadzētu arī pedagogiem un ārstiem, jo arī viņu darbībā var būt situācijas ar iespējamas korupcijas pazīmēm.

«Deputātam var būt interešu konflikts, saņemot atalgojumu arī par darbu ārsta, pedagoga profesijā, veicot zinātnisko darbu vai profesionāli sportojot, ja deputāts piedalās lēmumu vai likumu pieņemšanā, kas ietekmē jomu, kurā viņš strādā, jo attiecīgi viņš var tikt atalgots gan par tiešo darbu, gan par lobēšanas darbu Saeimā. Piemēram, deputātam - medicīnas darbiniekam var būt interešu konflikts, ja viņš piedalās lēmumu pieņemšanā par finansējuma piešķiršanu kapitālsabiedrībai, kurā viņš strādā,» uzskata politiķis.

Pie šiem un citiem priekšlikumiem Saeimas Juridiskā komisija strādās vēl visu vasaru.