4.lapa
Tāpat noteikts, ka sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam tiks atbalstīta finansējuma piešķiršana jaunajām prioritātēm, vienlaikus turpinot ievērot Latvijas galvenās intereses daudzgadu budžetā. Pirmā no tām ir nepieļaut būtisku nacionālās kohēzijas aploksnes samazinājumu, otrā - kopējās lauksaimniecības politikas jomā finansējumu saglabāt esošajā līmenī lauku attīstībai, kā arī panākt taisnīgu tiešmaksājumu politiku, bet trešā - finansējuma zinātnei un pētniecībai un reģionālās enerģētiskās neatkarības nodrošināšana.
Iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, tiktu nodrošināta Latvijas aktīva dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši ES, NATO un OECD, un saglabāta stingra Latvijas Rietumu ģeopolitiskā orientācija, paredz deklarācijas projekts.
Dokuments arī vēsta par to, ka tiks veidota ES kā spēcīga nacionāla valstu savienība un tiks veicināta ciešāka sadarbība atbilstoši Latvijas un ES interesēm. Valdība arī apņemas veicināt vienotu ES ārējo un drošības politiku, kas balstīta ES līgumos un stiprina ES kopumā.
Savukārt attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm valdība apņemas iestāties par nepieciešamību dot skaidru ES perspektīvu tām valstīm, kuras, atbilstoši Lisabonas līguma 49.pantam, vēlas pievienoties ES - Ukraina, Gruzija un Moldova.
Valdības deklarācijas projektā arī minēts, ka tiks stiprinātas transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir NATO, nodrošinot būtisku un ilglaicīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā. Tāpat tiktu stiprināts NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas, veicinot un atbalstot tādus sadarbības formātus, kas papildina NATO mērķus un darbību, tādejādi nostiprinot alianses lomu Eiropā.
Valdība arī apņemas aktīvi atbalstīt Latvijas uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un investīciju piesaistīšanā un atbalstot ES brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu.
