Kučinskis uzsver, ka viņa vadītajai valdībai nav par ko kaunēties; ministri atskatās uz paveikto

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība nesolīja daudz, bet īstenoja apsolīto, pirmdien Ministru kabineta sēdē atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Otrdien, 6.novembrī, apritēs Kučinska vadītās valdības 1000 dienu, tāpēc pirmdien ministri atskaitījās par būtiskākajiem paveiktajiem darbiem.

Ašeradens norādīja, ka viņš darbojies ekonomikas dinamiskas izaugsmes Ministru kabinetā, kas "nedeva daudz solījumu, bet pragmatiski īstenoja solīto", piemēram, nodrošinot ekonomikas izaugsmi.

"Pēdējos trijos ceturkšņos novērotais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nav tikai šī gada fenomens, jo tas novērojams divus gadus pēc kārtas. Tāpat šogad vidējā darba alga pārsniegusi 1000 eiro, sarūk bezdarba līmenis, valsts finanses ir labā stāvoklī. Turklāt izaugsme nav notikusi uz "gāzi grīdā" rēķina, bet gan tā notikusi sabalansēti. No iedzīvotāju perspektīvas nevaram sagaidīt labāku ekonomisko situāciju," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Ašeradens arī norādīja, ka šīs valdības laikā tika risināti energodrošības jautājumi, piemēram, sākta dabasgāzes tirgus liberalizācija, joprojām norit darbs pie Baltijas valstu elektrības tirgus sinhronizācijas ar Eiropu, tiek risināts jautājums ar energoizmaksu samazinājumu, pieņemti lēmumi, lai reformētu obligātā iepirkuma komponenti utt.

Ekonomikas ministrs piebilda, ka šī valdība var lepoties ar inovāciju sistēmas attīstīšanu, kā arī paveikto jaunuzņēmumu jomā, jo patlaban Latvijā ir aptuveni 350 nopietni jauni uzņēmumi, kuri piesaista investīcijas un darbojas globāli.

"Ja šis kurss tiks tupināts, tas būs labs pamats turpmākai ekonomikas izaugsmei," pauda Ašeradens.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ir gandarīts par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 5% apmērā piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, pirmdien Ministru kabineta sēdē pauda Dūklavs.

Dūklavs norādīja, ka viņš zemkopības ministra amatu ieņem astoņus gadus, un viņa uzmanības lokā svarīgākais jautājums bijis kopējā lauksaimniecības politika, kā arī tiešmaksājumi lauksaimniekiem.

"Arī šodien šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, jo ir jādomā par lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada. Neskatoties uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, lauksaimniecības politikai netiek plānots finansējuma samazinājums, bet gan neliels pieaugums," piebilda ministrs.

Zemkopības ministrs kā veiksmīgu vērtēja valdības lēmumu piemērot 5% PVN likmi Latvijā raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām, jo tādējādi ieguvuši ir visi, tostarp valsts budžets.

Tāpat Dūklavs pauda gandarījumu, ka mežu nozarē ir apstiprināta mežu apsaimniekošanas stratēģija. Turklāt meža nozares eksporta vērtība ir nemitīgi augusi, sasniedzot 2,5 miljardus eiro. Arī zivsaimniecības nozarē šis gads bijis veiksmīgs, jo tajā nav reģistrēts kritums, bet pat neliels palielinājums, kas Dūklavam ļauj cerēt, ka šī nozare ir perspektīva un zvejniekiem nebūs jādomā par kuģu likvidēšanu.