5.lapa
Šīs valdības laikā ir mazināta politiskā ietekme Valsts ieņēmumu dienestā (VID), pirmdien Ministru kabineta sēdē uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Reizniece-Ozola uzsvēra, ka šīs valdības laikā neviens no ministriem nav mēģinājis "audzēt savu popularitāti un nepieteica skaļas cīņas", bet gan nodevās darāmajiem darbiem, turklāt Finanšu ministrija (FM) bijusi sabiedrotā reformu īstenošanā.
Finanšu ministre uzsvēra trīs jomas, kas Kučinska vadīto valdību atšķīra no iepriekšējām. Pirmkārt, tika reformēta nodokļu sistēma, ko atzinīgi novērtējusi OECD. Pēc viņas teiktā, nodokļu reformas rezultātā mazinājies ēnu ekonomikas īpatsvars un auguši nodokļu ieņēmumi.
Otrkārt, VID reformas veicinājušas pozitīvas izmaiņas iestādē. "Ja iepriekš runāja, ka VID ir liela politiskā ietekme, kur var doties un sarunāt lietas, tad šī valdība paveica daudz, lai mazinātu politisko ietekmi iestādē. Rezultātā ir daudz vairāk kriminālvajāšanai nodotu lietu un apkarotas nodokļu shēmas," pauda finanšu ministre.
Treškārt, šī valdība ir sākusi finanšu sektora sakārtošanu, kas būs jāturpina arī nākamajam Ministru kabinetam. "Konsekventas darbības jau esam īstenojuši, jo, neskatoties uz satricinājumiem finanšu nozarē, esam spējuši nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi, kā arī starptautiskie kredītreitingi ir saglabāti augstā līmenī," sacīja Reizniece-Ozola.
Trīs gadu laikā transporta nozarē ir izdevies sasniegt vērienīgus rezultātus, investējot vēsturiski lielākos līdzekļus autoceļu sakārtošanā un trīskāršojot darba apjomu uz vietējiem ceļiem, pirmdien Ministru kabineta sēdē pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (V).
Augulis, atskaitoties par paveikto transporta nozarē, izteica pateicību premjeram un visiem ministriem par atbalstu, kas ir devis trīs gadu laikā iespēju sasniegt vērienīgus rezultātus, kas nes būtisku ieguldījumu tautsaimniecībā. Viņš uzsvēra, ka autoceļu sakārtošanā pēdējos gados investēti vēsturiski lielākie līdzekļi pēdējos 28 gados. Turklāt ir izveidota grantēto ceļu programma un darba apjoms uz vietējiem ceļiem ir trīskāršojies.
Pirmo reizi ir izstrādāts visu autoceļu novērtējums, iekļaujot gan valsts, gan pašvaldību, gan privātos ceļus. "Tas dod iespēju paskatīties uz ceļu plānošanu ne tikai no esošā stāvokļa, bet arī no sociāli ekonomiskā redzējumā, ņemot vērā, kādus ceļus nepieciešams remontēt infrastruktūras ziņā," pauda ministrs. Viņš paskaidroja, ka tas dod ziņas par to, kam ir nepieciešams sasniegt reģiona centrus, kā rezultātā ir iespējams efektīvāk plānot darbus.
Ministrs norādīja, ka teica gados veidojas arvien labāka sadarbība starp dzelzceļa koncerniem, ostu termināļiem un citiem, kas palīdzējis stabilizēt caur Latviju izejošo kravu apjomu.
Augulis pauda, ka VAS "Latvijas Dzelzceļš" ir spējis saglabāt finanšu stabilitāti bez valsts budžeta atbalsta, turklāt sadarbība ar Baltkrievijas dzelzceļu, palielinājies Baltkrievijas kravu īpatsvars - ja pērn tie bija 15%, tad šogad sasbiedz 25,5%. Savukārt ostām Baltkrievijas kravu apjoms pieaudzis par 56,4%.
Runājot par aviācija nozari, Augulis norādīja, ka pēdējos divos gados tranzīta kravu apjoms pieaudzis par 29% - to veicinājusi VAS "Latvijas pasta" sadarbība ar Ķīnas interneta tirdzniecības uzņēmumu "Alibaba", kā rezultātā lidostā "Rīga" apkalpo pasta kravas no Ķīnas. Augulis minēja, ka ap Ziemassvētku laiku lidostā plānots, ka nolaidīsies vēl 11 lielās Ķīnas kravas lidmašīnas.
Augulis pauda prieku, ka lidosta "Rīga" ir straujāk augošā Eiropā gan tranzīta, gan pasažieru pārvadājumu ziņā. Pērn pārvadāto pasažieru skaits pieauga līdz 6,1 miljonam, bet šogad jau pārvadāts par 12,6% vairāk pasažieru nekā 2016.gadā. "Pašreiz nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" kopā ar citām kompānijām piedāvā tiešos lidojumus uz 100 galamērķiem, turklāt lidosta apkalpo pusi no visiem Baltijas pasažieriem," teica Augulis.
Ministrs slavēja "airBaltic" izaugsmi, gan pieminot, ka palielinājies pasažieru skaits, gan lidmašīnu piepildījums. Turklāt lidsabiedrība sasniegusi arī starptautiskas atzinības. Viņš pieminēja arī, ka uzklausīts un apstiprināts jaunas "airBaltic" biznesa plāns, kas paredz turpmāku izaugsmi.