Saeima gatava liegt darba devējiem bez pamatojuma prasīt svešvalodu zināšanas
Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rosinātos grozījumus Darba likumā, kas liegtu darba devējiem pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.
Likumprojektu atbalstīja 55 deputāti, bet pret bija 20 parlamentārieši. Vēl astoņi deputāti balsojumā nepiedalījās, bet Anrijs Matīss (S) atturējās.
Sociālo un darba lietu komisija iepriekš noraidīja šo ieceri. Arī valdības sociālie partneri neatbalstīja šos grozījumus, tāpēc komisijas deputāti vienojās pieprasīt atzinumu par priekšlikumu no Labklājības ministrijas un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes.
Labklājības ministrijas atzinumā norādīts, ka Darba likumā ietvertais regulējums jau tagad nodrošina pietiekami efektīvu aizsardzību pret dažādas veida atšķirīgu attieksmi. Savukārt likumprojekta minētie jautājumi pēc būtības ir uzskatāmi par valsts valodas politikas jautājumiem, bet atsevišķas normas dublē jau tagad likumā noteikto.
Deputātiem par šo jautājumu komisijas sēdē bija dažādas nostājas, savukārt opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) pauda viedokli, ka piedāvātais regulējums ir diskriminējošs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Andris Alksnis iepriekš komisijas sēdē pauda, ka jautājums par aizliegumu atgriežas dienaskārtībā ik reizi, tuvojoties vēlēšanām, tomēr LDDK pret šādu normu iebilst, turklāt vairāku iemeslu dēļ.
Alksnis apgalvoja, ka darba devēji jau tagad neizvirza prasības, kas nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai, turklāt patlaban spēkā ir vairākas normas, kuras pēc būtības jau paredz līdzīgu nosacījumu, proti, aizliegts sludinājumos norādīt par prasību svešvalodas zināšanas, kuras nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai. Tāpat nedrīkstot aizmirst par to, ka uzņēmums, kurš vēlas gūt peļņu, neignorēs Latvijas vēsturiski veidojušos etnisko sastāvu, piebilda LDDK pārstāvis.
Viņa viedoklim pievienojās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs, kurš arī vērsa uzmanību uz jau esošiem normatīvajiem aktiem, kuri nosaka aizliegumu norādīt svešvalodas zināšanu prasību sludinājumos, ja tas nav nepieciešams pienākumu veikšanai, turklāt arī darba līgumā ar likumu aizliegta līdzīga prakse.
Savukārt nacionālā apvienība, piedāvājot minētos likuma grozījumus, uzsvēra, ka likumprojekta mērķis ir "novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju".