Pēdējo astoņu gadu laikā Drošības policija ik gadu ierosinājusi ne mazāk par sešām krimināllietām par naida kurināšanu. Ne visām krimināllietām lemts operatīvi nonākt tiesā, taču šonedēļ tiesas priekšā par nacionālā naida kurināšanu stājās Nepilsoņu kongresa līderis Aleksandrs Gapoņenko.
Ar iesniegumu Drošības policijā (DP) par iespējamo nacionālā naida kurināšanu 2015. gada sākumā vērsās Saeimas deputāti Einārs Cilinskis, Gaidis Bērziņš un Veiko Spolītis. Viņu uzmanību bija pievērsusi A. Gapoņenko sociālā tīkla Facebook.com vietnē ievietotā publikācija.
Proti, A. Gapoņenko bija ievietojis saiti uz paša rakstīto, Krievijas ziņu aģentūras Notum.info publicēto rakstu Baltija ugunī: no neonacistu lāpu gājieniem līdz liela kara uzsākšanai. Tajā aktīvists pauž, ka Baltijas valstīs notiek aktīva pamatnācijas gatavošana dalībai karadarbībā. «Bet orientējas Baltijas elite uz pirmskara republiku pieredzi, kurās 30. gados tika ieviesti maigie nacistiskie režīmi. Kara gados vadošā pamatnācijas elite praktiski pilnā sastāvā pārgāja dienestā pie vāciešiem un ar lielu prieku piedalījās nepilnvērtīgo etnisko elementu - ebreju, čigānu, slāvu - iznīcināšanā,» rakstīja A. Gapoņenko un pauda bažas, ka atkārtot šādu rīcību Baltijas valstis gatavojas jau tuvākajā laikā.
DP uzskatīja, ka šādi A. Gapoņenko veicis nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 78. pantā - nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana. Par šādu nodarījumu A. Gapoņenko draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.
Savukārt prokuratūra paskaidro, ka, publiskojot šāda satura rakstu, A. Gapoņenko pārkāpis Latvijas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteikto, kas attiecas uz vārda brīvību, kā arī ANO Starptautiskajā paktā par pilsoņu un publiskajām tiesībām noteikto.
Tiesa lietu sāka skatīt 23. oktobrī, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai nākamā gada vasarā. Tikmēr A. Gapoņenko nav uzskatāms par vainīgu viņam inkriminētajā nodarījumā un bauda visas Satversmē garantētās brīvības. Tajā skaitā - brīvi pārvietoties.
Piemēram, oktobra sākumā viņš viesojās Krievijas anektētajā Ukrainā, kur piedalījās ārvalstu ukraiņu apaļā galda diskusijā, kuras laikā viņš pirmo reizi savu aktivitāšu laikā pozicionēja sevi kā Latvijā dzīvojošu ukraini un postulēja, ka Latvijā dzīvojošie ukraiņi neuztver sevi kā no krieviem atsevišķu nāciju. «Mums tā ir vienota civilizācija, kuras ietvaros mēs dzīvojam. Mēs sāpīgi uztvērām Ukrainas sašķelšanos, priecājāmies, ka Krima pievienojās Krievijai,» krievu, ne ukraiņu valodā notikušajā pasākumā pauda aktīvists.
Gadījumi, kad radikālāk noskaņotu indivīdu aktivitātes nonāk DP, nav retums. Tā laikā kopš 2009. gada pēc Krimināllikuma 78. panta ierosinātas 95 lietas. Visvairāk darba drošības dienestam bija 2013. gadā, kad tika ierosinātas 22 šādas lietas - pērn tikai astoņas. Savukārt kriminālvajāšana un lietas nodošana tiesai prasa ilgāku laiku - 2015. un 2016. gadā tiesai nodots pa piecām lietām, bet šā gada pirmajā pusē - viena.
DP redzeslokā nonāk gan kreisi, gan labēji domājošie radikāļi. Tā iztiesāšanā bez A. Gapoņenko lietas atrodas arī viņa domubiedra Illariona Girsa lieta, kurā viņš apsūdzēts par nacionālā naida izraisīšanu. Savukārt 2011. gadā par nacionālā naida kurināšanu pret krievvalodīgajiem tika notiesāts Ingus Graudiņš, kuram tika piespriests nosacīts sods. Savukārt iztiesāšanā joprojām atrodas lieta, kurā apsūdzēts viens no kustības Helsinki86 dibinātājiem Linards Grantiņš.