Ceturtdienas vakarā pēc Lietuvas ierosinājuma uz ārkārtas sanāksmi par situāciju Ukrainā sanākusi ANO Drošības padome, vēsta CNN.
NATO brigādes ģenerālis Niko Taks paziņojis, ka alianse pēdējo divu nedēļu laikā novērojusi pieaugušo Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā. Pēc viņa teiktā, alianse konstatējusi „ievērojamas mūsdienīgu ieroču partijas, tai skaitā zenītraķešu iekārtas, artilēriju, tankus un bruņutransportierus, kas piegādāti separātistiem Austrumukraina”, vēsta raidsabiedrība BBC.
Krievijai pieprasīs izskaidrot, kāpēc tās karavīri atrodas Ukrainā, pavēstījis Lielbritānijas vēstnieks ANO Marks Grants.
„Situācija kļūst aizvien nopietnāka. Krievija stiprina un atbalsta separātistu spēkus, lai mainītu notikumus konflikta zonā un mazinātu ukraiņu spēku pārsvaru,” sacījis ģenerālis.
Kā aģentūrai LETA pastāstījis Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks.
"Ir saņemts apstiprinājums, ka notiks publiskais brīfings - atklāta sēde, kurā ANO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Džefrijs Feltmans informēs par notiekošo," sacīja Mažeiks, piebilstot, ka dalībvalstis šajā brīfingā nevarēs izteikties.
Jau vēstīts, ka trešdien prokrieviskie kaujinieki, pēc daudzu pasaules amatpersonu uzskata, ar Krievijas armijas palīdzību ir iegājuši Novoazovskas pilsētā. Krievijas armijas klātesamību atzīst arī citas valstis un to pārstāvji. Prognozēts, ka viņu tālākais mērķis būs apgabala lielākā pilsēta Mariupole. Maskava gan noliedz apsūdzības, ka tā pret Ukrainas armiju izmanto regulāro karaspēku.
Pēdējās nedēļās Ukrainas armija arvien vairāk atspieda promaskaviskos un Krievijas atbalstītos kaujiniekus uz Ukrainas – Krievijas robežas pusi. Kaujinieki par saviem atbalsta punktiem ieņēma Doņecku un Luhansku. Oficiāli par pretterorisma operāciju nosauktās kaujas Donbasā notiek kopš aprīļa sākuma. Vēl pirms tam – martā – Krievija anektēja Krimas pussalu.