Politizētā atmosfērā sācies Eirovīzijas konkurss

 
PALESTĪNIEŠU PROTESTS. Viena no protesta akcijām, ar kādām jārēķinās visā Eirovīzijas norises laikā ©AP/Scanpix

Vakar ar pirmo pusfinālu Telavivā sākās 64. Eirovīzijas dziesmu konkurss. Ņemot vērā norises vietu, tas politizēts daudz vairāk nekā iepriekšējos gados – palestīnieši un viņiem simpatizējošie mudinājuši pasākumu boikotēt, Izraēla to cenšas izmantot sava tēla spodrināšanai, islāmistu kaujinieki draudējuši ar uzbrukumiem, turklāt laika ziņā konkurss sakrīt ar Katastrofas dienu, kad palestīnieši piemin 1948. gadā notikušo padzīšanu no dzimtajām vietām.

«Nav šaubu, ka konkursa rīkošana Izraēlā izraisījusi daudz pretrunīgāku reakciju nekā jebkad iepriekš,» sarunā ar AP atzinis publicists Džons O'Konors, kurš ir Eirovīzijas oficiālās vēstures grāmatas autors. Pirmās kaislības uzliesmoja jau neilgi pēc tam, kad pērn Lisabonā uzvarēja izraēliešu dziedātāja Netta (Neta Barzila) un kļuva skaidrs, ka konkursam šogad jānotiek Izraēlā. Amatpersonas sākotnēji apsvēra iespēju to rīkot Jeruzalemē, ko ebreji uzskata par Izraēlas nedalāmu galvaspilsētu, neņemot vērā palestīniešu iebildes, ka pilsētas austrumu daļa pienāktos viņiem. Galu galā veselais saprāts ņēma virsroku, jo konservatīvā un reliģiozā Jeruzaleme (pat neņemot vērā politisko aspektu) ir krietni mazāk piemērota šāda veida pasākumiem par moderno un geju kopienai itin draudzīgo Telavivu.

Tomēr palestīniešu tiesības aizstāvošā starptautiskā organizācija Boycott, Divestment, Sanctions (BDS) nav rimusies. Pat dienās, kad konkursa dalībnieki izstāžu centrā Expo Tel Aviv jau bija uzsākuši mēģinājumus, tā turpināja izplatīt aicinājumus boikotēt konkursu, bet pirmdien sarīkoja arī pirmo no šonedēļ ieplānotajām protesta demonstrācijām Telavivā, raksta Reuters. BDS aktīvisti uzsver, ka Izraēlai ir jāpārtrauc palestīniešu teritoriju okupācija, jāpiešķir valstī dzīvojošajai arābu minoritātei tādas pašas tiesības kā ebrejiem un jāatzīst, ka palestīniešu bēgļi un viņu pēcteči drīkst atgriezties vietās, kur dzīvoja līdz 1948. gadam, kad tika dibināta Izraēlas valsts. Eirovīziju, kuras koncertus televīzijā pērn noskatījās aptuveni 189 miljoni cilvēku (turklāt ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē), šī organizācija uzskata par lielisku iespēju paust savu viedokli, aicinot uz sankcijām pret Izraēlu, kamēr tā nav izpildījusi šīs prasības. Pastāv bažas, ka konkursa laikā uz skatuves varētu mēģināt nokļūt aktīvisti, lai paustu savu politisko nostāju - kā tas notika Francijas nacionālās atlases pusfināla laikā. Aicinājumi uz boikotu gan nav vainagojušies panākumiem, jo konkursā dalību apstiprinājusi 41 valsts, kurai tajā arī bija jāpiedalās. Atsevišķu ar Eirovīziju absolūti nesaistītu personu (piemēram, bijušā Pink Floyd dalībnieka Rodžera Votersa, kurš vēlas arī Krimas atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu) nostāja šajā gadījumā lielu lomu nav spēlējusi, turklāt pasākuma rīkotājiem izdevies kā viesi uzaicināt tādu zvaigzni kā Madonnu.

BDS allaž uzsvērusi, ka atbalsta vien nevardarbīgas pretošanās un protestu formas, tomēr Izraēlas valdības nesen publicētajā ziņojumā norādīts, ka daži no šiem cilvēkiem ir saistīti ar palestīniešu kaujinieku grupējumiem. Islāma džihāds un dažas mazāk pazīstamas grupas iepriekš izteikušas neslēptus draudus, pavēstot, ka Eirovīzijas konkurss (tā dalībnieki un skatītāji) var kļūt par vienu uz uzbrukuma mērķiem. ASV vēstniecība Izraēlā vakar izplatīja aicinājumu saviem pilsoņiem, kuri atrodas valstī, šonedēļ būt ļoti piesardzīgiem, brīdinot gan par iespējamiem teroristu uzbrukumiem, gan Izraēlas teritorijas apšaudēm ar raķetēm no Gazas joslas, raksta The Jerusalem Post. Pagājušās nedēļas nogalē Izraēlu sasniedza aptuveni 700 raķešu, un apšaude prasīja četru cilvēku dzīvības. Apšaudes dēļ valsts centrālajā daļā tika atcelts iepriekšējo gadu Eirovīzijas uzvarētāju koncerts. Lai gan parasti no Gazas joslas izšautās raķetes Telavivu nesasniedz, Izraēlas mediji ziņo, ka konkursa dalībniekiem, rīkošanā iesaistītajiem darbiniekiem un akreditētajiem žurnālistiem bija jāapmeklē instruktāža, kuras laikā viņiem izskaidrots, kā jārīkojas apšaudes trauksmes gadījumā un kur jāmeklē tuvākā bumbu patvertne.

Izraēlas valsts televīzijas pārstāvis Šarons Ben Dāvids intervijā AP sacījis, ka drošības pasākumi šā gada Eirovīzijas konkursa laikā izmaksājuši aptuveni piecus miljonus eiro. Jau kopš pagājušās nedēļas pastāvīgā kaujas dežūrā ir Iron Dome pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet Telavivā un tās apkaimē regulāri patrulē tūkstošiem policistu, kuriem atbalstu, kā jau tas Izraēlā ierasts, sniedz arī karavīri. Drošības eksperti uzskata, ka lielākais incidentu risks ir trešdien un piektdien. 15. maijā palestīnieši piemin Katastrofas dienu (Nakba) - pēc Izraēlas valsts dibināšanas 1948. gadā šajā dienā savas dzīvesvietas pameta vai tika no tām padzīti aptuveni 700 000 palestīniešu. Savukārt piektdienās musulmaņiem ir lielā lūgšana, pēc kuras ticīgie no mošejām bieži vien dodas piedalīties dažādās protesta akcijās.

AP norāda, ka drošības jautājumi un saspīlētā situācija gan Izraēlā, gan Tuvajos Austrumos kopumā ir viens no iemesliem, kādēļ ārvalstu fanu interese par Eirovīziju nav tik liela kā iepriekšējos gados. Pērn Portugāles galvaspilsēta Lisabona, pateicoties konkursam, nedēļas laikā piesaistīja aptuveni 90 000 ārvalstu viesu, bet Telavivā viņu skaits ir krietni mazāks. Pilsētas viesnīcu asociācijas direktors Odeds Grofmans sacījis, ka pasākuma rīcības komiteja bija rēķinājusies ar 15 000 ārvalstu tūristu ierašanos, tomēr pilsētas viesnīcās rezervēšanu veikuši trīs reizes mazāk cilvēku. Intervijā AP viņš gan uzsvēris, ka tas saistīts ne tikai ar drošības jautājumiem, bet arī to, ka Izraēla ir samērā dārga zeme un tās uzņēmēji cenšas gūt maksimālu peļņu jebkurā izdevīgā gadījumā - Eirovīzijas laikā viesnīcu cenas būtiski paaugstinātas. Tajā pašā laikā nav noliedzams fakts, ka lielākā daļa Eirovīzijas fanu ir ļoti liberāli noskaņoti cilvēki no Rietumeiropas, kuru apziņā Izraēla ir valsts, kas apspiež palestīniešu alkas pēc brīvības, tāpēc uz turieni nav vērts braukt.