Ķīna sūtīs kosmosa zondi uz Mēnesi

Ķīna šogad plāno nosūtīt kosmosā savu pirmo Mēness zondi, kurai paredzēts arī atgriezties uz Zemes, svētdien paziņoja Ķīnas valdība.

Zonde tiks palaista jau līdz gada beigām, kā arī paredzēts, ka tā lidos atpakaļ uz Zemi, teikts Ķīnas Valsts aizsardzības zinātņu, tehnikas un rūpniecības administrācijas (SASTIND) paziņojumā.

Viens no zondes pārbaudījumiem ir izturēt augsto temperatūru, kas radīsies lidaparātam, no Mēness ceļojuma strauji ielidojot atpakaļ Zemes atmosfērā. Zonde būs izmēģinājums tam pašam tehniskajam risinājumam, kas tiks izmantots Ķīnas ambiciozajai "Chang'e-5" kosmosa programmai, kuras uzdevums būs ievākt paraugus no Mēness virsmas, informē Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Xinhua".

Pekinai šī miljardus vērtā kosmosa programma ir apliecinājums, ka Ķīnai ir aizvien lielāka nozīme pasaules mērogā, kā arī tās tehnika ievērojami attīstās. Jaunā zonde arī apliecina Ķīnas Komunistiskās partijas panākumus reiz nabadzīgās valsts labklājības nodrošināšanā.

Mēness zonde tiks nogādāta Sjičanas Satelītu palaišanas centrā Sičuanas provinces dienvidrietumu daļā, informē SASTIND.

Pagājušā gada beigās uz Mēness virsmas nolaidās Ķīnas kosmiskā zonde ar pašgājēju robotu "Yutu" ("Mēness zaķis"), kas ir viens no Mēness izpētes programmas "Chang'e-3" posmiem. Kosmosa robota nosaukums ir par godu ķīniešu mitoloģijā sastopamās Mēness dievietes Čanges mājdzīvniekam Jutu, kas nozīmē "zaķis". Ķīna paziņoja, ka šī programma ir "ļoti sekmīga", kaut arī "Yutu" ir piedzīvojis tehniskas problēmas, kā arī maija ziņojumos teikts, ka robots ir pamazām "kļuvis vājāks".

"Chang'e-5" programma būs tehnoloģiski pilnveidotāka, tai būs jāizpilda tādi tehniski sarežģīti uzdevumi kā paraugu vākšana no Mēness virsmas, iekļūšana Zemes pavadoņa orbītā un izkļūšana no tās, kā arī atgriešanās uz Zemes, sasniedzot lielu ātrumu, vēstī "Xinhua".

Šis projekts arī līdz 2020.gadam paredz patstāvīgu kosmosa staciju Mēness orbītā, kā arī vēl tālākā nākotnē aizsūtīt cilvēku uz Mēnesi. Programmas vadošais zinātnieks sacīja Ķīnas medijiem, ka valsts arī plāno līdz 2030.gadam ievākt paraugus no Marsa.

Pasaulē

Ķīna gatava sadarboties ar izmeklēšanu, kas tiek veikta saistībā ar divu Baltijas jūras kabeļu pārraušanu, piektdien pavēstīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad lūgumu sadarboties bija izteikusi Zviedrija.

Svarīgākais