Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš amatā stājās maijā, nav licis tik lielu uzsvaru uz ārpolitisko jautājumu risināšanu kā viņa priekštecis Elizejas pilī Nikolā Sarkozī.
Tādēļ jo interesantāk pavērot, kādu rezultātu dos viena no F. Olanda līdz šim vērienīgākajām valsts vizītēm, – šodien viņš kopā ar virkni valdības ministru un daudziem vadošajiem biznesmeņiem ierodas Alžīrijā.
Par vizītes galvenajiem uzdevumiem nosaukta divpusējo attiecību stiprināšana, biznesa kontaktu paplašināšana un kopīgas pozīcijas izstrādāšana attiecībā uz konfliktu Mali.
AFP atgādina, ka Francijas bijusī kolonija, kurā viesojas F. Olands, tieši šogad atzīmē savas neatkarības 50. gadadienu. Tāpēc ir skaidrs, ka sarunu laikā neizdosies izvairīties no vēsturiskām tēmām – asiņainā neatkarības kara laikā no 1954. līdz 1962. gadam, abu valstu attiecībām pēc tā. Atsevišķi Alžīrijas politiskie spēki pieprasījuši no Francijas oficiālu atvainošanos un nožēlas paušanu par šiem senajiem notikumiem. Kaut gan F. Olands šajā ziņā ir krietni pielaidīgāks par savu priekšteci N. Sarkozī, domājams, ka nekādas oficiālas atvainošanās tomēr nebūs, jo vairāk tāpēc, ka AFP sniegtā intervijā uz to īpaši nav uzstājis arī Alžīrijas prezidents Abdelazīzs Buteflika.
Iespējams, pilnīgi pietiek ar to, ka F. Olands, pirmais no pēdējā laika Francijas līderiem, atzinis, ka 1961. gada oktobrī Francijas policija Parīzē vērsa «asiņainas represijas» pret demonstrantiem, kuri pieprasīja Alžīrijas neatkarību. Bet novembrī tieši pēc prezidenta iniciatīvas 19. marts tika pasludināts par visu Alžīrijas kara upuru piemiņas dienu – 1962. gadā šajā datumā stājās spēkā pamiers, kas galu galā arī noveda pie bijušās kolonijas neatkarības. Reuters atgādina, ka 1978. gadā F. Olands kā praktikants astoņus mēnešus nostrādāja Francijas vēstniecībā Alžīrijā – līdz ar to viņam ir lielāka izpratne par
alžīriešu noskaņojumu. «Vēsture lai paliek vēsturei. Mums nav jāizdzēš šīs lappuses, bet tās jāpāršķir, lai lūkotos nākotnē,» sarunā ar Reuters vizītes pamatmērķus ieskicējis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiū.
AFP atgādina, ka abām valstīm joprojām ir ciešas humanitārās, ekonomiskās un kulturālās saiknes. Alžīrija ir viena no ekonomiskajā ziņā spēcīgākajām pasaules valstīm, kurā runā franču valodā, bet Francijā pastāvīgi dzīvo vairāk nekā pusmiljons alžīriešu, lielākajai daļai no kuriem ir Francijas pilsonība. N. Sarkozī prezidentūras laikā attiecības ar šo etnisko grupu pasliktinājās – iepriekšējais prezidents bija
gatavs bezkompromisa cīņai pret radikālo islāmu un nelegālo imigrāciju. F. Olanda programmā šis jautājums nav izvirzīts priekšplānā (nelabvēļi gan uzskata – tikai līdz tam laikam, kamēr kāds islāmists nesarīkos asinspirti vai ieceļotāju bēr
ni neorganizēs kārtējos grautiņus Parīzes priekšpilsētās). Tieši otrādi – pašreizējais prezidents mudinājis vēl vairāk liberalizēt vīzu režīmu ar Alžīriju. Franču vēsturnieks Benjamins Stora sarunā ar Reuters gan norāda, ka situācija šajā ziņā jau tagad ir normalizējusies. 1999. gadā, kad abu valstu attiecības bija sasniegušas zemāko punktu, gadā Francijas vīzas tika izsniegtas tikai 1000 alžīriešiem, tagad vīzu saņēmēju skaits ir palielinājies līdz 200 000 cilvēku.
Divpusējo attiecību noregulēšana ir pamats, uz kura F. Olands vēlas būvēt ciešākas ekonomiskās attiecības ar Alžīriju, – prezidentam, kurš tika ievēlēts, pateicoties solījumiem par darbavietu radīšanu un rūpniecības atdzīvināšanu, šis pašlaik ir pats svarīgākais jautājums. «Ironiskā kārtā tieši bijusī kolonija Alžīrija var palīdzēt Francijai pārvarēt recesiju,» Reuters saka Alžīras universitātes politologs Rašīds Tiemkani. Viņš atgādina, ka pašreizējais divpusējās tirdzniecības apjoms ir tikai 10 miljardi eiro gadā, turklāt tā lielāko daļu veido Alžīrijas naftas piegādes Francijai. Alžīrijā gan aktīvi darbojas vairāki simti franču kompāniju, tomēr Alžīrija centusies diversificēt savu ekonomiku, paplašinot sadarbību ar tādām valstīm kā Ķīna, Spānija un Itālija. Par to, ka pirms vizītes paveikts ievērojams darbs, liecina vakardienas ziņas, ka Renault vienojusies par jaunas rūpnīcas atvēršanu Alžīrijā, – tā saražos 75 000 automašīnu gadā. F. Olanda kritiķi jau norādījuši, ka šis līgums ir pilnībā pretrunā ar solījumiem saglabāt ražošanu Francijā, tomēr Renault ir apmierināta. Gluži tāpat kā Total, kas cer parakstīt 5 miljardus dolāru vērtu kontraktu par gāzes pārstrādes rūpnīcas būvi. Vizītes laikā paredzēts arī parakstīt vienošanos, ka Francijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem ļaus slēgt līgumus par bruņojuma piegādi Alžīrijai.
Vēl viens F. Olanda uzdevums ir pārliecināt A. Butefliku par nepieciešamību aktīvāk iesaistīties Mali konflikta risināšanā. Pašlaik tiek aktīvi runāts par starptautisko spēku izveidi, lai sagrautu tuaregu kaujiniekus un ar starptautisko teroristu tīklu Al Qaeda saistītos grupējumus, kas pārņēmuši savā kontrolē Mali ziemeļu daļu. Šādu risinājumu atbalsta arī rietumvalstis, to vidū Francija, kas bažījas, ka Mali ziemeļi var kļūt par kārtējo teroristu paradīzi. Savukārt A. Buteflika, kurš dzimtenē pret radikālā islāmisma izpausmēm cīnās diezgan izlēmīgi, joprojām nevēlas jaukties citas valsts iekšējās lietās. Pēc viņa domām, Mali valdībai būtu jāmēģina konfliktu risināt sarunu ceļā ar tiem bruņotajiem grupējumiem, kas nenodarbojas ar terorismu.