Vairākās Eiropas valstīs piektdien notiks protesti pret augošu dzīves dārdzību, militāro izdevumu palielināšanu un citām problēmām, to dalībniekiem solidāri tiecoties palielināt spiedienu uz savu valstu valdībām.
Pēc vairākas nedēļas notikušiem protestiem arodbiedrības un aktīvisti no Francijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Spānijas, Itālijas, Portugāles un Grieķijas grib kāpināt protestus, vienlaikus rīkojot demonstrācijas piektdien un nedēļas nogalē.
Kustības, kas izvedušas ielās simtiem tūkstošu cilvēku, protestē pret Eiropas mēroga problēmām, tostarp pieaugošām mājokļu cenām, mācību apstākļu pasliktināšanās, atalgojuma stagnācija un militāro izdevumu palielināšana.
Demonstrācijas tiek rīkotas apstākļos, kad Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst jau piekto gadu, un pirms svarīgām vēlēšanām Spānijā, Francijā, Itālijā un Grieķijā.
Jauniešu vadīta koalīcija paziņoja, ka šiem protestiem, domājams, pievienosies jaunieši vairāk nekā 25 valstīs. Tā aicināja radikāli pārveidot sistēmu, kurā mēs dzīvojam, un mudināja jauniešus protestēt pret militarizāciju un sociālu netaisnību.
"Cīnieties par mūsu nākotni, nevis par viņu kariem!" aicināja koalīcija, kurā apvienotas vairāk nekā 50 jauniešu un studentu vadītas grupas.
Starp organizatoriem ir arī Francijas Dzelteno vestu kustība, kas 2018. un 2019. gadā protestēja pret prezidentu Emanuelu Makronu.
Arodbiedrības un mājokļu tiesību aktīvisti izvirzīja sešas plašas prasības, sākot ar visiem garantētām tiesībām uz mājokli un beidzot ar bagāto aplikšanu ar nodokļiem un pārapbruņošanās politikas izbeigšanai.
Kamēr Eiropas Savienība (ES) tiecas pārapbruņoties Krievijas draudu apstākļos, protestu organizatori uzskata, ka šim nolūkam piešķirtos līdzekļus vajadzētu tērēt izglītībai, jauniešu politikai un mājokļu nodrošināšanai.
Vācijā daudzus jauniešus pievienoties šiem protestiem pamudinājušas bailes no iespējamas karaklausības atjaunošanas.
Lai gan organizatori apgalvo, ka simtiem protestu un streiku ir gaidāmi tādās valstīs kā Portugāle, Horvātija un Šveice, šo protestu mērogu ir grūti prognozēt.
Francijā aicinājumi protestēt sakrīt ar Dzelteno vestu kustības astoto gadskārtu.
Itālijā demonstrācijas sakritīs ar ģenerālstreiku, kas skars sabiedrisko transportu, skolas un slimnīcas, un arodbiedrību federācija CGIL nodēvējusi šos protestus par "valsts aicinājumu uz pārmaiņām".
Spānijā, kur protesti sakrīt ar diktatora Fransisko Franko nāves 51. gadskārtu, ir gaidāmas jauniešu demonstrācijas dienas vidū un antifašistu mītiņi vakarā.
Vācijā kustība "GenZ regelt" ("Z paaudze tiks galā") paziņoja, ka prognozē, ka protestiem Berlīnē pievienosies 15 000 cilvēku, kā arī desmitiem protesta akciju citās pilsētās.