Dzīvība uz Zemes ir piedzīvojusi vairākas masveida izmiršanas, taču daudzas sugas ir spējušas pielāgoties un izdzīvot līdz pat mūsdienām. Šīs "dzīvās fosilijas" uz mūsu planētas mīt jau miljoniem gadu – un, visticamāk, nākotnē pārdzīvos arī cilvēkus, vēsta portāls "MSN", apkopojot pasaules senākās radības.
Kanādas dzērve (10 miljoni gadu)
Lielākā daļa mūsdienu putnu sugu uz Zemes pastāv aptuveni 1,8 miljonus gadu. Tomēr Kanādas dzērves mūsu planētas debesīs lido jau vismaz 10 miljonus gadu.
Utis (20 miljoni gadu)
Šie sīkie parazīti ir mocījuši cilvēkus jau gadu tūkstošiem, taču uz Zemes tie parādījās krietni agrāk par mums - aptuveni pirms 20 miljoniem gadu.
Ehidnas (50 miljoni gadu)
Šie neparastie, dzeloņainie Austrālijas zīdītāji, kas līdzinās ežiem un dēj olas, uz Zemes mīt jau apmēram 50 miljonus gadu.
Krokodili (55 miljoni gadu)
Nav nekāds pārsteigums, ka krokodili pēc izskata tik ļoti atgādina dinozaurus. Atšķirībā no saviem milzīgajiem aizvēsturiskajiem radiniekiem, šiem rāpuļiem ir izdevies izdzīvot aptuveni 55 miljonus gadu.
Sešžaunu haizivis (60 miljoni gadu)
Atšķirībā no vairuma haizivju, kurām ir piecas žaunu spraugas, sešžaunu haizivīm to ir sešas. Pasaules okeānos tās klejo vismaz 60 miljonus gadu.
Milzu saldūdens dzeloņraja (60 miljoni gadu)
Šīs iespaidīgās radības var sasniegt pat piecu metru garumu un svērt līdz 600 kilogramiem. Zemes upēs un ezeros tās mīt jau aptuveni 60 miljonus gadu.
Bites (100 miljoni gadu)
Bites apputeksnē augus un dūc uz mūsu planētas jau veselus 100 miljonus gadu - cerēsim, ka cilvēce spēs tās nosargāt arī turpmāk.
Pīļknābis (110 miljoni gadu)
Šis unikālais olu dējējs zīdītājs, kas mīt Austrālijā un izskatās pēc vairāku dzīvnieku sajaukuma, uz mūsu planētas dzīvo jau 110 miljonus gadu.
Zaļais jūras bruņrupucis (110 miljoni gadu)
Tāpat kā daudzi citi šajā sarakstā iekļautie dzīvnieki, arī zaļie jūras bruņrupuči peldēja pasaules okeānos jau dinozauru laikos - aptuveni pirms 110 miljoniem gadu.
Rēgu haizivs (125 miljoni gadu)
Šīs aizvēsturiskās, biedējošā izskata dziļūdens radības ar garo purnu un izbīdāmajiem žokļiem okeānu dzelmē peld jau apmēram 125 miljonus gadu.
Tuatara jeb hatērija (200 miljoni gadu)
Šie nelielie ķirzakām līdzīgie rāpuļi, kas sastopami tikai Jaunzēlandē, ir vienīgie izdzīvojušie senas rāpuļu kārtas pārstāvji, kuri uz Zemes mīt jau neticamus 200 miljonus gadu.
Sauszemes bruņrupuči (200 miljoni gadu)
Tie gan pārvietojas lēni, taču evolūcijas skrējienā pret izmiršanu ir uzvarējuši - bruņrupuči uz Zemes pastāv jau aptuveni 200 miljonus gadu.
Stores (200 miljoni gadu)
Ar saviem raksturīgajiem taustekļiem pie mutes šīs lielās aizvēsturiskās zivis planētas ūdeņos peld jau aptuveni 200 miljonus gadu.
Vairogvēži (220 miljoni gadu)
Pretēji tam, ko varētu likt domāt to angliskais nosaukums ("kurkuļa garneles"), šie sīkie vēžveidīgie nemaz nav garneles. Vairogvēži nemainīgā izskatā ir izdzīvojuši vismaz 220 miljonus gadu.
Žaunkājvēži (250 miljoni gadu)
Šie sīkie vēžveidīgie pieder pie vienas no senākajām šīs grupas pārstāvju līnijām. Tie dzīvo divvāku čaulā un Zemes ūdeņos mīt jau 250 miljonus gadu.
Prusaki (250 miljoni gadu)
Prusaki ir izslavēti ar savu neticamo izturību - tie pārdzīvoja dinozaurus un turpina veiksmīgi vairoties jau 250 miljonus gadu.
Nēģi (360 miljoni gadu)
Ar vienu no biedējošākajām piesūcekņa veida mutēm dzīvnieku pasaulē šīs zušveidīgās radības pastāv jau vairāk nekā 360 miljonus gadu.
Latimērija (400 miljoni gadu)
Iepriekš zinātnieki uzskatīja, ka šī senā zivs izmira kopā ar dinozauriem pirms desmitiem miljonu gadu, līdz 1938. gadā to atklāja dzīvu. Latimērijas okeānos mīt jau 400 miljonus gadu.
Ziloņzivs (400 miljoni gadu)
Neskatoties uz anglisko nosaukumu ("ziloņa haizivs"), patiesībā tā ir himēru jeb žurkzivju kārtas zivs, nevis haizivs. Šīs radības okeānos pastāv jau aptuveni 400 miljonus gadu.
Zobenastes (450 miljoni gadu)
Šie senie jūras posmkāji, kurus bieži kļūdaini dēvē par "pakavkrabjiem", patiesībā ir tuvāki zirnekļiem un skorpioniem. Zobenastes Zemes jūrās dzīvo jau 450 miljonus gadu.
Medūzas (500 miljoni gadu)
Šīm želejveida radībām nav ne smadzeņu, ne kaulu, ne sirds, taču tas nav traucējis tām izdzīvot veselus 500 miljonus gadu.
Nautili (500 miljoni gadu)
Šie neparastie galvkāji ar spirālveida čaulu izskatās pēc atdzīvojušās fosilijas - un ne velti, jo tie pasaules okeānos mīt jau apmēram 500 miljonus gadu.
Onihofori jeb samttārpi (500 miljoni gadu)
Kā jau norāda nosaukums, šiem tārpiem līdzīgajiem radījumiem ir samtaina āda. Mitrajos tropu mežos tie rāpo jau vismaz 500 miljonus gadu.
Pleckāji jeb brahiopodi (500 miljoni gadu)
Lai gan tie izskatās pēc gliemenēm, pleckāji ir pavisam cita jūras dzīvnieku grupa, kas Zemes okeānos mīt jau 500 miljonus gadu.
Jūras sūkļi (500 miljoni gadu)
Lai gan tie atgādina parastu vannasistabas sūkli, tie ir vieni no vienkāršākajiem un senākajiem daudzšūnu dzīvniekiem uz planētas, kas pastāv vismaz 500 miljonus gadu.
Ktenofori jeb kammedūzas (525 miljoni gadu)
Šīs caurspīdīgās, bieži vien mirdzošās jūras radības atgādina medūzas, taču pieder citai grupai un ir vienas no pašām senākajām dzīvnieku sugām uz Zemes - tās pastāv jau aptuveni 525 miljonus gadu.
Cianobaktērijas jeb zilaļģes (3,5 miljardi gadu)
Lai gan tehniski tās nav dzīvnieki, bet gan mikroorganismi, šīs patiesi unikālās radības uz Zemes pastāv jau vismaz 3,5 miljardus gadu - tas ir gandrīz neaptverams laiks, jo tieši tās radīja skābekli mūsu planētas atmosfērā.