Vairāk nekā 15 miljonu iekšējo dokumentu noplūde izgaismo “Deutsche Bank” darījumus ar ietekmīgiem un pretrunīgi vērtētiem klientiem. Starptautiskā žurnālistu izmeklēšana pievēršas bankas attiecībām ar Krievijas oligarhiem, Džefriju Epstīnu un Donaldu Trampu. Pēc publikācijām otrdien, 17. novembrī, bankas akciju cena tirdzniecības sākumā saruka par 5,2%, ziņo Reuters.
Izmeklēšanā “Inside Deutsche Bank” apvienojušies vairāk nekā 200 žurnālistu. Publikācijas sagatavojuši “Financial Times”, “Der Spiegel”, “Le Monde”, “The New York Times” un citi mediji. Viņu rīcībā nonākušas iekšējās e-pasta vēstules, sanāksmju protokoli, pārbaužu materiāli un darbinieku sarakstes.
“Le Monde” izmeklēšanas autori secina, ka banka atkārtoti devusi priekšroku komerciālajām interesēm, pakārtojot tām sankciju prasības, naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumus un pašas iekšējo pārvaldību. Tie ir žurnālistu izmeklēšanas secinājumi; Reuters norāda, ka publicētos atklājumus uzreiz nav izdevies neatkarīgi pārbaudīt.
Viens no konkrētākajiem atklājumiem attiecas uz Krieviju. Kā vēsta “Tagesspiegel”, atsaucoties uz “Der Spiegel” izmeklēšanu, 2020. gada nogalē banka plānojusi līdz 2023. gadam palielināt ieņēmumus no turīgu Krievijas klientu apkalpošanas no 28 līdz 50 miljoniem eiro. Šim nolūkam esot izveidots arī 200 bagātāko Krievijas iedzīvotāju saraksts.
Plāni virzīti laikā, kad jau izskanējuši brīdinājumi par politiskajiem, juridiskajiem un finanšu riskiem. Saskaņā ar publikāciju 2021. gada aprīlī banka tomēr nolēmusi piesardzīgi paplašināt darbību Maskavā. Stratēģijas sagatavošanas darba grupā piedalījies arī bankas vadītājs Kristians Zēvings.
Banka apstrīd, ka biznesa interešu dēļ būtu atstājusi novārtā standartus. Tā skaidro, ka darījumus Krievijā veikusi selektīvi un stingrā kontrolē. Arī aiziešana no šā tirgus vēl nav pilnībā pabeigta: pēc “Tagesspiegel” publicētajiem bankas datiem, Krievijā joprojām strādā 162 darbinieki, bet vietējais meitasuzņēmums 2025. gadā guvis 61 miljona eiro peļņu pirms nodokļiem. Palikšanu banka pamato ar saistību nokārtošanu un iziešanas juridiskajiem un ekonomiskajiem šķēršļiem.
Nopludinātie materiāli sniedz arī jaunas detaļas par attiecībām ar notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu un par bankas darījumiem ar Donaldu Trampu. “Financial Times” ziņo, ka dokumentos atspoguļojas arī bankas vadības attieksme pret risku uzņemšanos un iekšējās kontroles darbu.
Oficiālajā atbildē “Deutsche Bank” uzsver, ka publikāciju centrā esošie gadījumi ir daudzus gadus seni — daļa pat divdesmit gadus veci. Banka norāda, ka attiecīgos jautājumus savulaik pārbaudījusi un sadarbojusies ar regulatoriem.
Laikā no 2019. līdz 2025. gadam kontroles vides stiprināšanā tieši ieguldīti septiņi miljardi eiro, paziņojusi banka. Tās ieskatā veiktās pārmaiņas ļauj to šodien raksturot kā stiprāku un drošāku finanšu iestādi. Vienlaikus banka apņēmusies aizsargāt nopludinātajos materiālos ietverto konfidenciālo informāciju par klientiem un darbiniekiem.