Tramps, Putins un Sji varētu noslēgt darījumu uz Ukrainas rēķina: izskan satraucošs scenārijs

© Mākslīgā intelekta ģenerēts attēls/MN

ASV prezidents Donalds Tramps, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins varētu mēģināt vienoties par plašu ģeopolitisku darījumu, kurā Ukrainas nākotne kļūtu par apmaiņas objektu. Saskaņā ar britu laikraksta “The Telegraph” aplūkoto scenāriju Maskava un Pekina varētu palīdzēt Vašingtonai panākt vienošanos ar Irānu par kuģošanas drošību Hormuza šaurumā, bet Tramps pretī varētu piekrist Ukrainai ļoti nelabvēlīgam kara izbeigšanas plānam.

“The Telegraph” norāda, ka Krievijai un Ķīnai ir ietekme uz Irānu - abas valstis piegādā tai ieročus un iepērk Irānas naftu. Teorētiski Maskava un Pekina varētu izmantot šo ietekmi, lai mudinātu Teherānu noslēgt vienošanos ar ASV, kas garantētu brīvu kuģošanu stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā.

Savukārt Tramps varētu mēģināt piespiest Ukrainu pieņemt kara izbeigšanu uz Krievijai izdevīgiem nosacījumiem.

Šāds scenārijs ļautu katram no trim līderiem iegūt sev vēlamo politisko rezultātu: Tramps varētu pasludināt diplomātisku uzvaru attiecībās ar Irānu, Putins - panākt sev izdevīgu kara noslēgumu Ukrainā, bet Sji Dzjiņpins nostiprinātu Ķīnas starptautisko ietekmi, demonstrējot spēju palīdzēt atrisināt divas lielas starptautiskas krīzes.

Bijušais britu diplomāts un Karaliskā apvienotā aizsardzības pētījumu institūta (RUSI) vecākais pētnieks Tims Vilasijs-Vilsijs pieļauj, ka trīs līderi varētu mēģināt izmantot vienošanos par Hormuza šaurumu kā instrumentu, lai panāktu sev vēlamu rezultātu Ukrainā.

Šāda vienošanās ļautu Trampam paziņot par panākumiem Irānas jautājumā, Putinam - par uzvaru karā pret Ukrainu, bet Sji - demonstrēt Ķīnas spēju kļūt par starptautisku krīžu risinātāju.

Viens no iespējamiem instrumentiem šāda darījuma panākšanai varētu būt 28 punktu miera plāna atjaunošana, kuru iepriekš bija piedāvājis ASV prezidenta īpašais pārstāvis Stīvs Vitkofs.

Šis plāns paredzēja vairākas būtiskas piekāpšanās Krievijai, tostarp Ukrainas armijas skaitliskā sastāva ierobežošanu un atteikšanos no teritorijām, kuras Krievijas karaspēkam pat nav izdevies ieņemt.

Tomēr šāds scenārijs joprojām ir hipotētisks un nav pierādījumu, ka Tramps, Putins un Sji būtu vienojušies par Ukrainas un Hormuza šauruma jautājumu sasaistīšanu.

“The Telegraph” analītiķi norāda, ka trīs valstu līderu iespējas diktēt noteikumus Ukrainai un citām valstīm ir daudz ierobežotākas, nekā viņi paši varētu domāt.

Tramps jau vairākkārt mēģinājis panākt, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piekristu kara izbeigšanai uz Krievijai izdevīgiem nosacījumiem, tomēr Ukraina līdz šim spējusi pretoties šādam spiedienam, lielā mērā pateicoties Eiropas sniegtajam atbalstam, kas palīdzējis kompensēt ASV palīdzības trūkumu.

Turklāt Trampa politiskās pozīcijas ir vājinājušās pēc republikāņu zaudējumiem starpvēlēšanās. Demokrātu kontrolēts Kongress varētu apgrūtināt viņa iespējas mainīt likumus, kas paredz sankcijas pret Krieviju.

Arī Putins un Sji, visticamāk, apzinās šos ierobežojumus un varētu skeptiski vērtēt Trampa spēju izpildīt jebkādas hipotētiskas vienošanās.

Arī Maskavas un Pekinas iespējas ietekmēt Teherānu nav neierobežotas. Ja Krievija un Ķīna mēģinātu piespiest Irānu noslēgt vienošanos ar ASV, Irānas vadība varētu pretoties šādam spiedienam.

Analītiķi pieļauj, ka Teherāna varētu izrādīt tikpat lielu pretestību, kādu Ukraina līdz šim demonstrējusi Trampa centieniem panākt sev vēlamu kara izbeigšanas risinājumu, tāpēc pat tad, ja trīs lielvaru līderi vēlētos vienoties par plašu darījumu, tā īstenošana būtu ārkārtīgi sarežģīta.

ASV diplomāts Ričards Hāss uzskata, ka iespējamā tikšanās varētu beigties galvenokārt ar simbolisku fotogrāfiju, nevis būtiskiem politiskiem lēmumiem.

Viņš arī brīdina par risku, ka šāda līmeņa sarunas varētu pavērt ceļu ārpolitikai, kuras pamatā ir pasaules sadalīšana ietekmes sfērās.

Hāsa bažas saistītas ar iespēju, ka Krievijai tiktu dota pārāk liela rīcības brīvība Eiropā, bet Ķīnai - Klusā okeāna reģionā.

Viņaprāt, būtu labāk, ja tikšanās nenovestu pie būtiskām vienošanām, kas varētu apdraudēt mazāku valstu intereses.

Ķīnas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Trampa, Putina un Sji tikšanās paredzēta ceturtdien, 19. novembrī, Šeņdžeņā, Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības foruma laikā.

Vienlaikus mediji ziņojuši, ka sarunu galvenais jautājums varētu būt kodolieroču kontrole, bet Ukrainas karš oficiālajā darba kārtībā nav paredzēts.

Baltā nama pārstāvis iepriekš norādījis, ka Tramps neplāno Ukrainas jautājumu apspriest šajā trīspusējā tikšanās reizē, jo sarunas par karu notiek atsevišķā formātā ar Krieviju.

Lasi arī:

Video