Tramps un Putins vēlas tikties Ķīnā, bet Sji Dzjiņpins nevēlas tikšanos rīkot

© Depositphotos

Nākamnedēļ ASV prezidents Donalds Tramps, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu rīkot kopīgu tikšanos Šeņdžeņā Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) foruma laikā, lai apspriestu "karstos tematus", sākot no konfliktiem Ukrainā un Irānā līdz kodolieročiem un mākslīgajam intelektam.

Lai gan Putins un Tramps ļoti vēlas tikšanos, Sji Dzjiņpins nevēlas to rīkot, vēsta "Reuters". Tāpēc iespēja, ka tikšanās novedīs pie kāda nozīmīga darījuma, ir ārkārtīgi niecīga. Sarunas par iespējamu tikšanos starp trim līderiem turpinās līdz pēdējam brīdim; saskaņā ar diviem avotiem, kas pārzina sagatavošanās darbus, diskusiju darba kārtība un formāts vēl nav noteikts.

Katram no trim līderiem ir savi mērķi

Putins saskata iespēju panākt vienošanos par kara izbeigšanu Ukrainā pēc viņa noteikumiem. Tramps, kura pozīcijas ir vājinājušās pēc Republikāņu partijas nesenajām sakāvēm vēlēšanās, cenšas ieiet vēsturē, iespējams, noslēdzot trīspusēju kodolieroču kontroles līgumu.

Tomēr Sji Dzjiņpinam šis notikums šķiet neparedzams un riskants. "Trampa improvizācijas stils nesaskan ar Sji Dzjiņpina ieradumu vadīt šādas tikšanās — stingri pēc iepriekš noteikta scenārija. Turklāt Trampa centienus panākt ieroču kontroli kavē fakts, ka Ķīna, kurai ir daudz mazāks kodolieroču arsenāls nekā ASV vai Krievijai, uzskata sevi par tādu, kas cenšas panākt pārējos šajā jomā," rakstīts publikācijā. Šī tikšanās varētu kļūt par vēl vienu diplomātisku "izrādi" virknē līdzīgu notikumu, kas notikuši gandrīz sešu Trampa prezidentūras gadu laikā, tostarp viņa iepriekšējās tikšanās ar Vladimiru Putinu un Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, no kurām neviena nav novedusi pie nekāda izrāviena.

"Jaltas 2" draudi

Gaidāmā tikšanās ir salīdzināta ar 1945. gada Jaltas konferenci, kurā piedalījās ASV, Lielbritānija un Padomju Savienība. Konference toreiz nostiprināja ietekmes sfēras, lika pamatus pēckara pasaules kārtībai un kļuva par simbolu darījumiem starp lielvarām, kas tika uzspiesti vājākām valstīm. Krievijai "Jalta 2" varētu pavērt ceļu vienošanās noslēgšanai, kas izbeigtu karu Ukrainā ar Maskavai labvēlīgiem noteikumiem. Un, pēc Krievijas puses domām, pats šādas tikšanās fakts paceļ Krieviju lielvaras rangā - līdzvērtīgu Ķīnai un Amerikas Savienotajām Valstīm, norāda "Reuters". Tikmēr citām valstīm, kas nepiedalās šajās diskusijās - jo īpaši Ukrainai un Taivānai - pati doma, ka lielvalstis varētu panākt kaut kādu aizkulišu vienošanos bez to līdzdalības, ir dziļi satraucoša. Situācija šķiet ļoti divdomīga arī Ķīnai, kas netika uzaicināta 1945. gadā un tagad cenšas sevi pozicionēt kā mazāku valstu interešu aizstāvi.

Ukrainas jautājums

Pēdējos gados Pekina un Maskava ir satuvinājušās: tās aktīvi tirgojas ar naftu un gāzi un apmainās ar militārajām tehnoloģijām. Tomēr tās ir pieņēmušas dažādas pieejas trīspusējas tikšanās iespējamībai. Saskaņā ar viena informēta avota un Eiropas diplomāta teikto, Maskava uzstāja uz kara Ukrainā apspriešanu, savukārt Pekina iebilda pret tā iekļaušanu darba kārtībā. Piektdien ASV administrācijas amatpersona paziņoja, ka Tramps, visticamāk, nepieminēs karu Ukrainā, norādot, ka trīspusējas sarunas nav piemērots formāts.

Kādas tēmas tiks apspriestas

Iepriekšējie plašsaziņas līdzekļu ziņojumi liecināja, ka karš Ukrainā netiks apspriests iespējamajās trīspusējās sarunās starp Trampu, Putinu un Sji. Saskaņā ar avotiem, Ķīna dotu priekšroku, lai jebkādas sarunas par Ukrainu notiktu tieši starp ASV un Krieviju. No iespējamo diskusiju tēmu saraksta ir izņemta arī Korejas pussalas denuklearizācija. "New York Post" ziņo, ka diskusijas galvenokārt būs vērstas uz vērienīga kodolieroču kontroles nolīguma izstrādi. Var tikt apspriesti arī kara jautājumi Irānā un Ziemeļkorejā.

Lasi arī:

Video