Alpu ledāji kūst: Austrumalpi var palikt bez ledājiem

Austrijas Alpos esošais Švarcmilcfernera (Schwarzmilzferner) ledājs pēc rekordkarstās 2026. gada vasaras oficiāli zaudējis ledāja statusu. Dažu silto mēnešu laikā tas zaudējis vairāk nekā četrus metrus biezuma un aptuveni pusi no sava tilpuma. Zinātnieki brīdina, ka Austrumalpi līdz 2060.–2070. gadam varētu pilnībā palikt bez ledājiem.

Švarcmilcferners atrodas Austrijas pusē, Allgavas Alpos. Pēc šīs vasaras ledus masa vairs nepārvietojas, un tā ir viena no galvenajām pazīmēm, pēc kurām nosaka, vai konkrētais ledus veidojums uzskatāms par ledāju.

Kā vēsta vācu izdevums “BILD”, Bavārijas Zinātņu akadēmijas glaciologs Kristofs Maijers šo ledāju novēro jau 26 gadus. Pēc viņa prognozēm, nākamās vasaras beigās Švarcmilcferners, visticamāk, būs izzudis pilnībā.

Ledāja kušana īpaši paātrinājusies kopš 2022. gada. Pat bagātīgi sniega nokrišņi ziemā vairs nespēj kompensēt ledus zudumus karstajos vasaras mēnešos.

Zinātnieks brīdina, ka šī nav atsevišķa parādība - Alpos katru gadu pazūd vairāki nelieli ledāji, un pašreizējās tendences liecina, ka Austrumalpi līdz 2060.-2070. gadam varētu pilnībā zaudēt savus ledājus.

Bažas rada arī situācija Vācijā, kur apdraudēti visi četri pēdējie ledāji. Līdz 2025. gadam divu gadu laikā tie kopumā bija zaudējuši vairāk nekā ceturto daļu savas platības jeb aptuveni miljonu kubikmetru ledus.

Pētnieku aplēses liecina, ka Berhtesgādenes kalnos esošie Blauaiz (Blaueis) un Vacmana (Watzmann) ledāji tuvākajos gados varētu zaudēt ledāja statusu.

Savukārt Ziemeļu Šnēfernera (Nördlicher Schneeferner) ledājs Cūgšpices kalnā varētu zaudēt šo statusu līdz desmitgades beigām.

Visilgāk, pēc zinātnieku prognozēm, varētu saglabāties Hēlentāles (Höllentalferner) ledājs Cūgšpices apkārtnē, tomēr arī tā pastāvēšanai atlicis ne vairāk kā desmit gadu.

Pētnieki uzsver, ka arvien karstākas vasaras kļūst par galveno draudu Alpu ledājiem, un pat ievērojams sniega daudzums ziemā vairs nespēj kompensēt siltajā sezonā zaudēto ledus masu.