Braže: Krievija pāriet uz ilgtermiņa kara režīmu
Krievija pāriet uz ilgtermiņa kara režīmu, īstenojot plašas nekonvencionālas darbības, kuru mērķis ir graut Eiropas valstu vienotību, vājināt noturību un mazināt atbalstu Ukrainai, uzsver Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura piektdien Varšavā piedalījās Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) un Ukrainas ārlietu ministru sanāksmē.
Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūru LETA informēja, ka diskusiju centrā bija aktuālie reģiona drošības jautājumi, tai skaitā Krievijas nekonvencionālās karadarbības draudu un Baltkrievijas īstenotā nelegālās migrācijas spiediena ierobežošana.
Sanāksmes dalībnieki pārrunāja atbalstu Ukrainai, īpašu uzmanību pievēršot palīdzībai, kas Ukrainai nepieciešama, gatavojoties gaidāmajai ziemai.
Tikšanās laikā apspriesta arī Eiropas valstu loma Ukrainas miera sarunās un parakstīta kopīga deklarācija par turpmāku atbalstu Ukrainai, taisnīga un ilgstoša miera panākšanu, sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Eiropas drošības stiprināšanu.
Braže atzīmēja, ka Krievijas provokācijas un sabotāžas var skart jebkuru sabiedroto, tāpēc Eiropai ir ne tikai jāturpina stiprināt savas noturības spējas, bet arī jāsaglabā ekonomiskais spiediens, Krievijas starptautiskā izolācija un jāstiprina sankcijas.
Latvijas ārlietu ministre aicināja nepieļaut Krievijas sportistu un mākslinieku dalību starptautiskos pasākumos, kā arī liegt iespēju bijušajiem Krievijas karavīriem ieceļot Eiropas Savienībā (ES) un Krievijas pilsoņiem izmantot ES tūrisma sniegtās priekšrocības.
Braže sanāksmē informēja par aizvien pieaugošo Baltkrievijas radīto nelegālās migrācijas spiedienu uz Latvijas robežu. Latvija šogad jau novērsusi gandrīz 13 000 nelikumīgas Latvijas robežas, attiecīgi arī ES un NATO ārējās robežas, šķērsošanas gadījumu.
"Baltkrievijas īstenotais nelegālās migrācijas spiediens uz ES un NATO austrumu robežu ir daļa no plašāka Krievijas uzbrukuma Eiropas drošībai," pauž Latvijas ārlietu ministre.
Tikšanās laikā valstis paudušas atbalstu Ukrainai un centieniem panākt taisnīgu un ilgstošu mieru. Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka atbalsts Ukrainai un pastiprināts spiediens uz Krieviju joprojām ir efektīvākais ceļš uz mieru.
Sanāksmes dalībnieki apliecinājuši gatavību turpināt sniegt visaptverošu militāro, humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai. Īpaša uzmanība pievērsta Ukrainas enerģētikas infrastruktūras noturības stiprināšanai un pretgaisa aizsardzības spēju palielināšanai, ņemot vērā Krievijas pastiprinātos uzbrukumus iedzīvotājiem, kritiskajai un civilajai infrastruktūrai. Pārrunājot Ukrainas finanšu situāciju, dalībnieki bija vienisprātis, ka jāatrod risinājums Ukrainas budžeta un aizsardzības vajadzību finansēšanai 2027. gadā.
Sanāksmē piedalījās Polijas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas, Ukrainas ārlietu ministri un ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. Islandi, Dāniju, Zviedriju un Lietuvu pārstāvēja ārlietu ministru deleģētās amatpersonas.
