Kā jaunais ASV Kongress varētu ietekmēt Eiropu?
Jaunais ASV Kongress transatlantiskajās attiecībās varētu ienest lielāku stabilitāti, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols (NA).
Politiķis aģentūrai LETA pauda, ka nākamos divus Donalda Trampa prezidentūras gadus Vašingtona strādās "dalītas valdības" režīmā, kurā Baltais nams un Kapitolijs atrodas pretējās nometnēs.
"Vēlēšanu rezultātu neizšķīra vēlētāju aktivitāte - izšķirošs bija fakts, ka liela daļa to vēlētāju, kas 2024. gadā balsoja par Trampu, šoreiz izvēlējās savu balsi atdot demokrātiem. Iemesls ir pavisam prozaisks: dzīves dārdzība, haotiskās tarifu politikas sekas un ieilgušais karš Irānā, kas uzdzina augšā degvielas un pārtikas cenas," uzskata deputāts.
Viņaprāt, jau nākamajā rītā pēc vēlēšanām faktiski sākās 2028. gada prezidenta vēlēšanu kampaņa - publiskajā telpā uzreiz parādījās gan vainīgo meklēšana, gan distancēšanās no tiem pašiem republikāņiem, kurus vēl aizvakar daudzi skaļi un pārliecināti atbalstīja.
"Tāpēc domāju, ka mums Latvijā nevajadzētu inerces pēc sērot par katru zaudētu republikāņu mandātu - daļa skaļāko "MAGA" izolacionistu Kongresā konsekventi balsoja pret atbalstu Ukrainai un Eiropas drošībai," komentē Kols.
Viņš uzskata, ka palīdzības pakotnes Ukrainai Kongresā vairs neiesprūdīs uz deviņiem mēnešiem, saglabāsies stingrs likumdevēja atbalsts Baltijas drošības iniciatīvai un ASV spēku klātbūtnei Eiropā, kā arī pieaugs parlamentārā kontrole pār sankciju apiešanu un dažādiem aizdomīgiem darījumiem, tostarp neseno lēmumu atļaut Krievijas dīzeļdegvielas importu.
"Nevajag lolot ilūzijas, ka jaunais Kongress tagad pārņems ārpolitiku un viss mainīsies. ASV ārpolitiku joprojām lielā mērā noteiks Baltais nams - prezidentam līdz 2029. gada janvārim saglabājas plašas izpildvaras pilnvaras un veto tiesības," uzskata EP deputāts.
Tāpat varot sagaidīt, ka komunikācijas tonis ar sabiedrotajiem būs cieņpilnāks, taču ASV nostāja nemainīsies - Eiropai pašai jāuzņemas galvenā loma savas konvencionālās aizsardzības nodrošināšanā.
"Latvijai un mūsu reģionam ASV vidustermiņa vēlēšanu rezultāti pamatlietas nemaina - ASV ir un paliek mūsu stratēģiskais sabiedrotais, un mūsu drošības interešu pārstāvniecība Vašingtonā vienmēr ir balstījusies abu partiju atbalstā. Taču šīs vēlēšanas vēlreiz apstiprina galveno: ietekme un spēja tikt sadzirdētiem Vašingtonā - gan sarunās ar Balto namu, gan ar jauno Kongresa vairākumu - ir jānopelna ar konkrētiem darbiem," atgādina politiķis.
Viņš ir pārliecināts, ka Latvija ar savu aizsardzības budžetu, kas tuvojas 5% no iekšzemes kopprodukta, un reālu austrumu robežas militāro nostiprināšanu ir nopietns sabiedrotais, nevis tikai drošības patērētājs.
"Jaunais Kongress transatlantiskajās attiecībās varētu ienest lielāku stabilitāti un dot tām jaunu elpu spēcīgākā un padziļinātākā formātā. Taču Eiropas mājasdarbus - gan aizsardzībā, gan Krievijas ekonomiskā un fiziskā iegrožošanā - neviens cits mūsu vietā neizdarīs," mudina EP deputāts.
ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās demokrāti ieguvuši vairākumu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā.
