Negaidīts atklājums: Zemes dzīlēs var slēpties milzīga skābekļa krātuve

Dziļi zem mūsu kājām magma var uzglabāt ievērojami vairāk skābekļa, nekā līdz šim pieņemts. Laboratorijas eksperimenti un datorsimulācijas atklājušas mehānismu, kas, iespējams, ietekmējis arī Zemes atmosfēras attīstību. Pētnieki pieļauj, ka senie vulkānu izvirdumi varēja nogādāt skābekli no planētas dzīlēm tuvāk virsmai.

Starptautiskās zinātnieku komandas pētījums publicēts žurnālā “National Science Review”. Tajā pārbaudīts, cik daudz papildu skābekļa spēj uzņemt izkusuši ieži apstākļos, kas līdzinās Zemes dzīlēs valdošajiem.

Eksperimentos pētnieki karsēja sintētisku bazaltu līdz 1200-1800 grādiem pēc Celsija un palielināja spiedienu līdz septiņiem gigapaskāliem. Lai pārbaudītu skābekļa uzņemšanas spēju, paraugiem pievienoja skābekļa avotu — platīna oksīdu.

Rezultāti liecināja, ka augstā spiedienā izkusušie ieži var uzņemt skābekli papildus tam daudzumam, ko paredz to parastais ķīmiskais sastāvs. Pie septiņu gigapaskālu spiediena šis papildu skābeklis pārsniedza piecus procentus no atdzesētā parauga masas.

Tas paver iespēju magmu uzlūkot kā skābekļa pārvadātāju. Pētnieku piedāvātais skaidrojums paredz, ka dziļumā tā uzņem papildu skābekli, bet, ceļoties augšup un spiedienam samazinoties, daļu no tā atbrīvo. Šādi vulkāniskie procesi varētu būt ietekmējuši Zemes virsmas un atmosfēras ķīmisko attīstību.

Tomēr pētījums vēl nenosaka, cik liela skābekļa krātuve dabā pastāv un cik daudz no tās sasniedz atmosfēru. Atklājums rāda iespējamu līdz šim nepietiekami novērtētu saikni starp Zemes dzīlēm un gaisu, ko elpojam.