Brazīlijā atrasta dinozaura kaulos pētnieki konstatējuši iespējamas sarkano asinsķermenīšu atliekas un ar hemoglobīnu saistītu molekulu pēdas. Atradums ir aptuveni 115 miljonus gadu sens un varētu pavērt jaunas iespējas izmirušo dzīvnieku izpētē. Tomēr daļa ekspertu vēl nav pārliecināti, ka kaulos redzamās struktūras tiešām ir pārakmeņojušies asinsķermenīši.
Starptautiska pētnieku komanda Austrālijas Kērtina Universitātes profesores Kliti Graisas vadībā analizējusi plēsīgā dinozaura Aratasaurus museunacionali ekstremitāšu kaulus. Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.
Kaulu kanālos, kuros savulaik atradās asinsvadi, zinātnieki pamanījuši mineralizētas, šūnām līdzīgas struktūras. Analīzēs konstatētas arī hēma pēdas. Hēms ir hemoglobīna sastāvdaļa, kas palīdz asinīs pārvadāt skābekli. Atrastas arī ar kolagēnu saistītas aminoskābes.
Pētnieki pieļauj, ka neparasto saglabāšanos sekmējusi vide, kurā dinozaurs nonācis pēc nāves. Tas varētu būt strauji aprakts ar mikroorganismiem bagātā vidē, kurā bijis maz skābekļa. Savukārt minerāls hausmanīts palīdzējis saglabāt šūnām līdzīgo struktūru formu un organisko vielu paliekas.
Komandas ieskatā šādi atradumi nākotnē varētu sniegt informāciju par seno dzīvnieku vielmaiņu, skābekļa transportēšanu un aktivitāti.
Tomēr atraduma interpretācija izraisījusi diskusijas. Kā vēsta Austrālijas sabiedriskais medijs ABC, paleontoloģe Mērija Šveicere nav pārliecināta, ka attēlos redzamās struktūras ir sarkanie asinsķermenīši. Vienlaikus viņa neapstrīd iespēju, ka kaulos saglabājušās hēma un kolagēna pēdas.
Arī pētījumā neiesaistītais zinātnieks Maurisio Barbi uzsvēris, ka šūnu identificēšana joprojām ietver interpretāciju. Runa ir par ķīmiskām paliekām un mineralizētām struktūrām, kas var saglabāt informāciju par sākotnējiem audiem.
Pētītie kauli atrasti raktuvēs Brazīlijas ziemeļaustrumos 2008. gadā. Dinozaurs bijis aptuveni 3,1 metru garš, svēris ap 34 kilogramiem un nāves brīdī sasniedzis apmēram četru gadu vecumu.
Lai gan atradums var raisīt asociācijas ar “Juras laikmeta parku”, dinozaura DNS analīzēs nav atrasta. Tādēļ šis pētījums nesniedz iespēju seno dzīvnieku klonēt, taču var palīdzēt labāk izprast tā bioloģiju.