Kāpēc Somijas prezidents Stubs pēkšņi piezvanīja Putinam?
27. oktobrī Somijas Valsts prezidentam Aleksandram Stubam un Norvēģijas premjerministram Jonasam Gēram Stēram bija kopīga telefonsaruna ar Krievijas Vladimiru Putinu. Somija pirmo reizi vairāku gadu laikā ir nodibinājusi politiskus kontaktus ar Krieviju un runājusi ar Kremli. Pēdējais šāds kontakts starp Somijas un Krievijas līderiem notika 2022. gadā, kad prezidents Sauli Nīniste piezvanīja Putinam un paziņoja par Somijas pieteikumu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. Pēc tam, kad Sauli Nīniste informēja Putinu par Somijas pievienošanos NATO, Krievijas un Somijas prezidenti nav tieši sazinājušies.
Yle speciālā korespondente NATO Marija Stenrusa norāda, ka attiecības starp valstīm vairs nav pilnībā iesaldētas. Viņa norāda, ka zvans ir arī signāls, ka Somija un Norvēģija vairs neuzskata ASV prezidenta Donalda Trampa miera centienus par pietiekamiem un vēlas tieši sarunāties ar Krieviju. Pats prezidents Stubs netieši apstiprina Stenrusas secinājumu. "Šajā posmā mieru nevarēs panākt klusu sarunu ceļā, bet tiešas diskusijas ir nepieciešamas, lai izbeigtu karu. Tas ir Somijas interesēs," valsts vadītājs komentēja savus diplomātiskos centienus.
Vai nostāja ir mainījusies?
Pirms kāda laika sarunas ar Krievijas vadību netika apspriestas, vismaz publiski. Pat vēlēšanu debašu laikā, kad Stubs vēl nebija prezidents, viņš paziņoja, ka, ja Putins vēlētos viņu apsveikt ar iecelšanu amatā, viņa telefons ilgi zvanītu. "Es neatbildētu. Mums pašlaik nav nekādu politisku attiecību ar Krieviju, un es neredzu tām nepieciešamību, kamēr karš nebūs beidzies vai kamēr mēs ar saviem sabiedrotajiem par to nevienosimies," toreiz sprieda Stubs. Tomēr šī gada maijā Stubs atzina, ka ir pienācis laiks sarunām. Savukārt Somijas premjerministrs Peteri Orpo pirmdien pauda viedokli, ka nav pienācis laiks atvērt durvis dialogam starp Eiropu un Krieviju. Pat pēc prezidenta zvana uz Kremli ārlietu ministre Elina Valtonena paziņoja, ka Stubs neatjauno Somijas attiecības ar Krieviju. Valsts vadītāja iniciatīva, kā jau paredzams, izpelnījās kritiku. Bijušais ārlietu ministrs Timo Soini Yle paziņoja, ka sarunām ar Putinu vajadzēja būt apspriestām iepriekš, arī iekšpolitiski. "Saskaņā ar mūsu konstitūciju ārpolitiku īsteno prezidents sadarbībā ar valdību. "Kurā brīdī šī sadarbība notika un kas par to zināja?" jautāja bijušais ministrs. Tomēr premjerministrs Orpo vēlāk paziņoja, ka valdība bija informēta par šo aicinājumu. Kritika nāca arī no Eiropas partneriem. Piemēram, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena sacīja, ka nesaprot, ko Stubs un Stēre cerēja panākt.
Zelenskis pateicas Stubam
Aleksandrs Stubs uzsvēra, ka kontakts ar Putinu tika nodibināts eiropiešu vidū pēc sarunām ar Ukrainu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pat pateicās Stubam un Stērem. “Alekss un Jonass skaidri pateica Krievijas vadītājam, ka ir nepieciešama reāla rīcība, lai samazinātu uzbrukumus mūsu energosistēmai un infrastruktūrai,” sacīja Zelenskis. Yle NATO speciālā korespondente Marija Stenrusa ir pārliecināta, ka šai sarunai, visticamāk, nebūs nekādas ietekmes uz Krievijas politiku, jo Putins ir skaidri norādījis, ka Krievija neatsakās no saviem mērķiem attiecībā uz Ukrainu. Krievijā Rietumu politiķu saruna izraisīja priecīgu reakciju. "Veselais saprāts atgriežas cilvēku prātos," komentēja Krievijas parlamenta augšpalāta. “Veselais saprāts” Krievijas izpratnē parasti nozīmē ko pretēju veselajam saprātam, kad okupācija tiek saukta par “atbrīvošanu”. Stenrusa arī norāda, ka četrus gadus gandrīz neviens Rietumu līderis nerunāja ar Putinu, un tas neizdevās apturēt karu. Tad iebilda Tramps, un arī tas ne pie kā neveda. Tagad sāk izteikties arī citi. Yle Briseles korespondente Elli Hīlamo Stuba zvanu sauc par "riskantu" no ES vienotības viedokļa. Pēc viņas teiktā, daži ES līderi par to uzzinājuši pēc šī notikuma. Starp tiem ir, piemēram, iepriekšminētā Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un viņas Zviedrijas kolēģis Ulfs Kristersons. Pēc Stēres teiktā, visi Somijas un Norvēģijas sabiedrotie bija iepriekš informēti par telefonsarunu ar Putinu. Stubs arī apgalvo, ka visas Ziemeļvalstis bija iepriekš informētas. Tomēr Hīlamo norāda, ka, lai gan kontakti ar Krieviju ES līmenī joprojām ir sensitīvs jautājums, Briselē pēdējā laikā ir pieaugušas diskusijas par to, kad sākt dialogu ar Putinu un jo īpaši par to, kas pārstāvēs ES. Šajā sakarā Stuba vārds jau ir minēts vairākkārt.
