Vācijas Speciālo operāciju pavēlniecība KSK pārveido karavīru sagatavošanu, ņemot vērā iespējamu militāru konfliktu ar Krieviju. Specvienības karavīriem turpmāk jāspēj ilgāk darboties lauka apstākļos un cīnīties pret pretinieku ar modernu bruņojumu.
Vācijas Speciālo operāciju pavēlniecība (KSK) maina savu apmācību programmu, gatavojoties iespējamam konfliktam ar Krieviju, par to, atsaucoties uz KSK komandieri, brigādes ģenerāli Andreasu Kīni, vēsta izdevums “Bild”.
Iepriekš specvienības operācijas parasti tika plānotas aptuveni trīs dienām, pēc kurām karavīri atgriezās bāzē. Tagad viņiem jābūt gataviem ievērojami ilgāk uzturēties lauka apstākļos.
Kīne norādījis, ka Vācija jau demonstrējusi savas specvienības spējas mācībās Baltijas valstīs. Viņaprāt, tas Krievijai apliecina, ka uzbrukums NATO varētu tai radīt milzīgus zaudējumus. “Putins zina mūsu kaujas spējas,” sacīja ģenerālis.
KSK karavīri trenējas cīņai pret pretinieku, kura rīcībā ir tanki, artilērija, bezpilota lidaparāti un elektroniskās karadarbības līdzekļi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī darbībai ekstremālā salā un operācijām NATO austrumu flangā.
Kīne uzsvēris, ka iespējamā kara gadījumā KSK būtu jāsāk darboties vēl pirms Vācijas bruņoto spēku jeb Bundesvēra galveno vienību iesaistīšanās. Specvienība plāno izpildīt savus uzdevumus, pirms kaujās iesaistās Lietuvā izvietotā Vācijas 45. tanku brigāde.
Saskaņā ar “Bild” informāciju KSK personāla komplektācija pašlaik sasniedz aptuveni 70-80%. Atlasi iztur tikai nedaudz vairāk par 15% kandidātu.
Tikmēr NATO turpina apspriest, kādi spēki un bruņojums sabiedrotajiem būs nepieciešami, lai aizsargātos pret iespējamu Krievijas uzbrukumu. Eiropas amatpersonas brīdina, ka Krievija līdz 2029. gadam varētu būt gatava uzbrukumam kādai no alianses dalībvalstīm.
Viens no galvenajiem jautājumiem ir tas, cik lielus militāros resursus sabiedrotie būs gatavi nodrošināt, kā arī bažas par iespējamu ASV militārā atbalsta samazināšanu Eiropai.