MI pēc sejas foto spēj noteikt vēža pacientu mirstības risku
ASV zinātnieki izstrādājuši mākslīgā intelekta rīku, kas, analizējot vienu sejas fotogrāfiju, spēj novērtēt vēža pacientu mirstības risku. Pētnieki cer, ka nākotnē šī tehnoloģija palīdzēs ārstiem izvēlēties piemērotāko ārstēšanu, taču pirms tās izmantošanas slimnīcās nepieciešamas papildu pārbaudes, raksta “BBC”.
Pētījumu veica Bostonas medicīnas pētniecības centra “Mass General Brigham” zinātnieki. Viņu izstrādātā sistēma FAHR-Face tika apmācīta, izmantojot vairāk nekā 40 miljonus sejas attēlu, bet vēža pacientu izdzīvošanas riska novērtēšanas modelis tika papildus apmācīts ar vairāk nekā 34 000 pacientu fotogrāfiju.
Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā “The Lancet Digital Health”.
Pētnieki izstrādāja divus savstarpēji papildinošus mākslīgā intelekta rīkus. Viens novērtē cilvēka bioloģisko vecumu — to, cik vecs cilvēks izskatās, nevis cik gadu viņam ir pēc dzimšanas datiem. Otrs, FAHR-FaceSurvival, analizē sejas vaibstus, lai noteiktu vēža pacientu mirstības riska līmeni.
Izrādījās, ka izdzīvošanas riska novērtēšanā īpaši nozīmīgas ir zonas zem acīm un ap deguna sakni, savukārt bioloģiskā vecuma modelis lielāku uzmanību pievērš pieres apvidum, deniņiem un krokām ap degunu un muti.
Pētnieki norāda, ka modeļa rezultāti bija saistīti ar izdzīvošanu pacientiem ar dažādiem vēža veidiem un slimības smaguma pakāpēm.
Modeli pārbaudīja ASV pacientu datos un neatkarīgā grupā Nīderlandē, kurā bija gandrīz 5000 vēža pacientu, kuri saņēma staru terapiju.
Saskaņā ar neatkarīgā eksperta, Sērijas Universitātes profesora Mirošlava Bobera vērtējumu, ASV pārbaudes grupā vairāk nekā pusei pacientu, kuriem modelis piešķīra visaugstāko riska novērtējumu, iestājās nāve trīs mēnešu laikā.
Tomēr tas nenozīmē, ka mākslīgais intelekts spēj precīzi pateikt, cik ilgi dzīvos konkrēts cilvēks. Modelis palīdz sadalīt pacientus riska grupās, taču tā rezultāti vēl nav apstiprināti kā individuālas izdzīvošanas prognozes, ko varētu izmantot ārstēšanas lēmumu pieņemšanā.
Pētnieki uzskata, ka šāda tehnoloģija nākotnē varētu palīdzēt ārstiem labāk novērtēt pacienta fizisko stāvokli un spēju izturēt intensīvu ārstēšanu, piemēram, operāciju, staru terapiju vai medikamentozu terapiju.
Līdz šim ārsti, izvērtējot pacienta prognozi, izmanto izmeklējumus, analīzes, slimības vēsturi un vispārējā veselības stāvokļa novērtējumu. Sejas fotogrāfijas analīze varētu kļūt par papildu informācijas avotu, nevis aizstāt šīs metodes.
Pētnieki arī konstatēja saistību starp dažiem dzīvesveida faktoriem un vecāku sejas izskatu. Smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un narkotiku lietošana bija saistīta ar augstāku mākslīgā intelekta novērtēto bioloģisko vecumu. Tomēr šī saistība pati par sevi nepierāda, ka sejas izmaiņas var izmantot, lai noteiktu cilvēka veselības stāvokli vai paredzētu dzīves ilgumu.
Lai gan pētījuma rezultāti ir daudzsološi, neatkarīgie eksperti uzsver, ka tehnoloģija vēl nav gatava izmantošanai klīniskajā praksē.
Joprojām nav skaidrs, kādas tieši bioloģiskas vai veselības izmaiņas mākslīgais intelekts atpazīst sejas vaibstos; tāpat nepieciešams pārbaudīt, vai šie novērtējumi sniedz ārstiem būtisku papildu informāciju salīdzinājumā ar ierastajiem veselības stāvokļa izvērtēšanas paņēmieniem.
Eksperti norāda arī uz nepieciešamību pārbaudīt modeļa precizitāti dažādās pacientu grupās un slimnīcās, tostarp cilvēkiem ar atšķirīgu etnisko izcelsmi.
Pašlaik šo tehnoloģiju var uzskatīt par daudzsološu pētniecības virzienu, nevis medicīnisku rīku, ar kuru noteikt diagnozi vai pieņemt lēmumus par ārstēšanu.
