Ārsti zaudē vēža diagnosticēšanas prasmes, paļaujoties uz mākslīgo intelektu
Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā “Lancet Gastroenterology and Hepatology”, atklājis negaidītu mākslīgā intelekta ieviešanas medicīnā blakusparādību. Ārsti, kuri regulāri izmantoja mākslīgā intelekta sistēmas, dažu mēnešu laikā kļuva mazāk prasmīgi savā darbā bez tehnoloģiskā atbalsta, raksta “The Insider”.
Pētījums tika veikts četros endoskopijas centros Polijā kā daļa no ACCEPT programmas taisnās zarnas vēža noteikšanai, izmantojot mākslīgo intelektu. Pētījumā piedalījās 19 pieredzējuši endoskopisti.
Rezultāti parādīja, ka trīs mēnešus pirms mākslīgā intelekta ieviešanas adenomu noteikšanas līmenis bija aptuveni 28%, bet pēc trīs mēnešiem regulāras tehnoloģijas lietošanas šis rādītājs samazinājās līdz 22%. Pētnieki to skaidroja ar dabisko cilvēka tieksmi pārāk paļauties uz lēmumu atbalsta sistēmu ieteikumiem.
Pētījuma līdzautors Marcins Romančiks no Silēzijas Medicīnas universitātes salīdzināja šo efektu ar atkarību no “Google Maps”. Viņš teica:
“Iedomājieties, ka vēlaties kaut kur doties, bet nevarat izmantot “Google Maps”. Mēs to saucam par “Google Maps” efektu - censties kaut kur nokļūt bez iespējas izmantot parasto papīra karti tagad šķiet gandrīz neiespējami!”
Žurnāla “Time” intervētie eksperti norāda, ka paļaušanās uz mākslīgo intelektu var vājināt ārstu vizuālās meklēšanas prasmes un mazināt viņu pārliecību par diagnozi.
Konsultējošais gastroenterologs Omers Ahmads uzsvēra nepieciešamību pēc drošības pasākumiem, lai saglabātu profesionālās prasmes saistībā ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju arvien plašāku ieviešanu medicīnā.
