Eksperts skaidro Trampa aso reakciju pret Zelenski: kas patiesībā notiek aizkulisēs?

ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kļuvuši arvien asāki. Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs uzskata, ka būtiska loma šajā situācijā ir gaidāmajām ASV vidustermiņa vēlēšanām un Trampa administrācijas iekšpolitiskajām interesēm, raksta “tv3.lt”.

ASV prezidenta Donalda Trampa retorika attiecībā uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēdējā laikā kļuvusi īpaši skarba. Viens no galvenajiem iemesliem varētu būt gaidāmās ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, kuru prognozes republikāņiem nav labvēlīgas.

Kā šī politiskā spriedze ietekmē situāciju Ukrainā, komentēja bijušais Lietuvas ārlietu ministrs un vēstnieks Lins Linkevičs.

Komentējot saasinājušās attiecības starp Trampu un Zelenski, Linkevičs norādīja, ka šādu notikumu attīstību varēja paredzēt.

Tuvojoties vēlēšanām un parādoties republikāņiem nelabvēlīgākām prognozēm, pieaug arī nervozitāte, spriedze un vēlme atrast vainīgos.

Pēc Linkeviča domām, šāda situācija var turpināties un iespējami arī negaidīti pēdējā brīža priekšlikumi, ar kuriem Trampa administrācija mēģinās uzlabot savas pozīcijas. Viņš uzskata, ka pašlaik administrācijas uzmanības centrā galvenokārt ir vēlēšanas.

Viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir arī dīzeļdegvielas cenas, kas var palīdzēt izskaidrot daļu no Vašingtonas pēdējo lēmumu motivācijas.

Linkevičs uzsver, ka Vašingtonas un Kijivas intereses ne vienmēr sakrīt - Ukrainai galvenais uzdevums ir saglabāt savu valsti un neatkarību, savukārt ASV administrācija vēlas panākt karadarbības izbeigšanu un vienlaikus atjaunot ekonomiskās attiecības ar Krieviju.

Pēc bijušā Lietuvas ārlietu ministra domām, karadarbības pārtraukšana pati par sevi vēl nenozīmē taisnīgu mieru. Ja vienošanās paredzētu Ukrainas piekāpšanos Krievijas prasībām, to Kijivā varētu uztvert kā faktisku kapitulāciju.

Linkevičs pauda šaubas, vai šādu risinājumu vēlētos pieņemt Ukraina vai Eiropas valstis.

Komentējot jautājumu, vai Lietuva var atklāti kritizēt ASV prezidenta rīcību, Linkevičs norāda, ka sabiedrotajiem ir tiesības paust domstarpības. Viņš neesot novērojis, ka Lietuvas vadība būtu pārsniegusi pieļaujamās robežas vai sākusi vērsties pret ASV kā valsti.

Ja kāds lēmums šķiet nepieņemams vai rada pamatotas šaubas, par to ir jārunā. Būtiski ir to darīt korekti, neaizvainojot partnerus, bet vienlaikus neslēpjot savu nostāju.

Vai Trampa vēlme pirms vēlēšanām panākt mieru varētu palīdzēt Ukrainai iegūt sev izdevīgākus nosacījumus?

Linkevičs uzskata, ka līdz novembrī gaidāmajām vēlēšanām nevajadzētu cerēt uz būtisku progresu. Viņš arī apšauba, vai pašreizējie mēģinājumi risināt ar degvielas cenām saistītās problēmas dos gaidīto rezultātu.

Viņaprāt, Krievija varētu nespēt izpildīt savas saistības vai arī tās izpildīt tikai īslaicīgi.

Bijušais ministrs skeptiski vērtē arī aicinājumus Ukrainā rīkot prezidenta vēlēšanas, kamēr turpinās karš un daļa valsts teritorijas atrodas okupācijā. Pat ja vēlēšanu organizēšanai tiktu atvēlētas 60 dienas, būtu jāatbild uz būtiskiem jautājumiem: kā nodrošināt balsošanu okupētajās teritorijās un kā to sarīkot kara apstākļos?

Pēc Linkeviča domām, šādi aicinājumi var radīt pretēju efektu — vēl ciešāk saliedēt Ukrainas sabiedrību ap Zelenski. Pat tie iedzīvotāji, kuri līdz šim nav atbalstījuši prezidentu, ārēja spiediena apstākļos varētu nostāties viņa pusē, un tas varētu arī stiprināt Eiropas valstu vienotību.

Savukārt ASV sabiedrības noskaņojums ne vienmēr varētu mainīties Trampa administrācijai vēlamajā virzienā. Linkevičs atsaucas uz sabiedriskās domas aptaujām, kas liecinot par amerikāņu vēlmi, lai viņu valsts vairāk palīdzētu Ukrainai.

Linkevičs neizslēdz, ka abu prezidentu attiecības vēl varētu uzlaboties. Iepriekš jau vairākkārt bijuši saasinājumi, kuriem vēlāk sekojuši mēģinājumi attiecības normalizēt.

Viņš arī atgādina par Varšavas drošības forumā dzirdēto ASV ģenerāļa Kīta Kelloga vērtējumu. Kellogs, kurš iepriekš aktīvi iesaistījās sarunās par Ukrainu, uzskatījis, ka Trampa publiskajiem paziņojumiem ne vienmēr ir tieša saistība ar konkrētu rīcību.

Līdzīgu vērtējumu, pēc Linkeviča teiktā, pauž arī cilvēki, kuri labi pārzina politisko procesu aizkulises Vašingtonā.

Tomēr pilnībā ignorēt prezidenta izteikumus nav iespējams — tie ietekmē gan starptautiskās attiecības, gan sabiedrības noskaņojumu. Tāpēc, lai gan līdz ASV vēlēšanām būtiskas pārmaiņas nav garantētas, Linkevičs neuzskata, ka būtu pamats pilnībā izslēgt negaidītus pavērsienus.