Zinātnieki atklājuši neticamu veidu, kā atdzīvināt koraļļus
“Tie vēl nav miruši”: Izbalējuši koraļļi atgūstas rekordīsā laikā pēc saskares ar veseliem kloniem, apgalvo Stenfordas universitātes zinātnieki. Viņi ir atklājuši veidu, kā atdzīvināt koraļļus no nāves, novietojot tos saskarē ar veseliem koraļļiem tikai dažas dienas, raksta "Africa News."
Pētījums, kas publicēts žurnālā “Science Advances”, piedāvā daudzsološu jaunu pieeju koraļļu rifu atjaunošanai, jo jūras temperatūras paaugstināšanās izraisa biežākus un smagākus koraļļu balināšanas gadījumus.
Kad ūdens kļūst pārāk karsts, koraļļi izvada mikroskopiskās aļģes, kas nodrošina lielu daļu viņu enerģijas, un šis notikums ir pazīstams kā balināšana, kas padara tos neaizsargātus pret badu.
Pēc balināšanas gadījumiem izdzīvojušo koraļļu atveseļošanās var ilgt mēnešus vai gadus, taču zinātnieki apgalvo, ka cerība tiem nav zudusi.
“Lai gan izbalējušie koraļļi var mirt, tie vēl nav miruši,” saka vadošais autors Denijs Kolinss, Stenfordas universitātes doktorants. “Jautājums, uz kuru mēs vēlējāmies atbildēt, ir, kad koraļļi ir izbalējuši, ko mēs varam darīt?”
Atklājums notika nejauši 2025. gadā, kad Stīvs Palumbi, okeānu profesors un jūras biologs Stenfordas Doerr Ilgtspējības skolā, pamanīja divus koraļļu gabalus, kas laboratorijas tvertnē bija nokrituši viens otram pretī. Viens bija vesels, bet otrs bija balināts. Bet vietās, kur abi saskārās, balinātais koraļlis sāka atgūt savu krāsu.
Pēc tam Kolinss sakārtoja 10 koraļļu fragmentu pārus, katrā no kuriem bija vesels un balināts gabals no vienas kolonijas. Pieci pāri tika novietoti saskarē viens ar otru, bet pārējie tika turēti dažu milimetru attālumā viens no otra.
Septiņu nedēļu laikā visi pieci balinātie fragmenti, kas nonākuši saskarē ar saviem veselīgajiem kloniem, bija atveseļojušies. Tie, kas tika turēti atsevišķi, bija miruši.
Mikroskopā zinātnieki atklāja, ka koraļļi ir saplūduši kopā, izveidojot sīkus kanālus, kas ļāva aļģēm un barības vielām pāriet no viena uz otru. Trīs dienu laikā labvēlīgās aļģes bija sākušas pārvietoties no veselīgajiem koraļļiem uz balinātajiem. Pēc aptuveni nedēļas daži bija saņēmuši pietiekami daudz aļģu, lai atgūtos paši.
Kad tās bija nonākušas bojāto koraļļu iekšienē, labvēlīgās aļģes sāka strauji vairoties. "Tās ieplūst un sāk dalīties ar visstraujāko ātrumu, kāds novērots koraļļos," saka Palumbi.
Otrajā nedēļā aļģu skaits dubultojās ik pēc četrām dienām - apmēram 10 reizes ātrāk nekā savvaļas koraļļos - ļaujot bojātajiem koraļļiem turpināt atgūties pat pēc tam, kad tie tika atdalīti no veselīgajiem.
Šis atklājums iezīmēja izrāvienu laboratorijā. "Balinātos koraļļus bieži uzskata par zaudētiem," saka Fiorenca Mikeli, Stenfordas profesore un viena no Kolinsa fakultātes konsultantēm. Tomēr zinātnieki apgalvo, ka šī metode nav gatava plaša mēroga pielietošanai okeānos.
Koraļļiem ir jābūt ģenētiski identiskiem, lai to audi saplūstu. Citiem vārdiem sakot, katram bojātajam koraļlim būtu nepieciešama veselīga tā kopija - nepraktisks risinājums veselu rifu atjaunošanai. Taču pētnieki cer atrast veidus, kā piegādāt labvēlīgās aļģes, neprasot tiešu kontaktu vai identiskus dvīņus.
Saskaņā ar Globālā koraļļu rifu uzraudzības tīkla jaunāko novērtējumu, pasaules rifi pēdējo četru desmitgažu laikā ir zaudējuši gandrīz 10 procentus no saviem dzīvajiem koraļļiem.
Lai gan koraļļu kombinēšana, lai palīdzētu tiem atgūties pēc balināšanas, varētu dažus no tiem glābt, Palumbi uzsver, ka tā nevar tos pasargāt no jūras temperatūras paaugstināšanās.
