Vai Baltijas jūrā iespējams militārs konflikts? Somijas eksperta vērtējums

"Mums vienkārši jāsaprot, ka mēs tagad dzīvojam paaugstinātu risku laikmetā," laikrakstam "Iltalehti" sacīja Juka Savolainens, Somijas Hibrīddraudu apkarošanas izcilības centra eksperts.

Viņš atsaucas uz notiekošo dažādu hibrīdkara metožu globālo testēšanu. Pašreizējās drošības situācijas dēļ nesen Somu līcī tika atklāts nezināms objekts, kas uz laiku bija apturējis kuģošanu, lai gan, visticamāk, tas jūrā atradies jau gadu desmitiem.

Savolainens lēš, ka līdzīgs satiksmes traucējums pēdējās desmitgades laikā, visticamāk, nebūtu noticis, un situācija būtu atrisināta ar ievērojami mazākiem resursiem.

Neskatoties uz kuģošanas pagaidu apturēšanu un paaugstināto drošības situāciju, eksperts pašlaik neredz nekādas pazīmes, ka pasažieru prāmji, kas kursē starp Somiju, Zviedriju un Igauniju, būtu pakļauti paaugstinātam riskam.

Viņaprāt, nav nepieciešams ieviest tik stingrus drošības pasākumus kā, piemēram, lidostās.

"Tā būtu šaušana sev kājā un novestu pie milzīga izmaksu pieauguma."

Baltijas jūras drošība

Saskaņā ar Savolainena teikto, drošības situācija Baltijas jūrā 2026. gada rudenī faktiski būs labāka nekā, piemēram, 2021. gadā, kad Krievija iesniedza ASV un Eiropas valstīm rakstiskas prasības atzīt tās drošības intereses.

"Tas bija patiesi bīstams laiks Baltijas jūras valstīm, tostarp Somijai, jo mēs neapšaubāmi bijām starp tām valstīm, kurām Krievija uzskatīja par nepieciešamu izvirzīt prasības."

Ja Ukrainas ieņemšana būtu bijusi veiksmīga dažu dienu laikā 2022. gada februārī, kā to bija plānojis Krievijas diktators Vladimirs Putins, situācija Baltijas jūrā šodien būtu pavisam citāda.

"Krievija būtu sākusi pieprasīt dažādas pavēles un vienošanās Baltijas jūras reģionā, kas militāri varētu būt ļoti bīstami."

Tomēr šis scenārijs nepiepildījās. Pēc Savolainena teiktā, Krievijas ierobežotie militārie panākumi Ukrainā un sekojošā NATO paplašināšanās, iekļaujot Somiju un Zviedriju, ievērojami uzlaboja drošības situāciju Baltijas jūrā. Tas notika, neskatoties uz vairākiem sabotāžas aktiem pret zemūdens infrastruktūru pēdējos gados.

Kopš 2023. gada beigām kabeļu pārrāvumi un cauruļu bojājumi Baltijas jūras gultnē, tostarp "Balticconnector" gāzes cauruļvads un sakaru kabeļi, par kuriem ir aizdomas, ka vainojams Ķīnas karoga konteinerkuģis "Newnew Polar Bear", ir radījuši plašus drošības draudus.

Bojājumi ir konstatēti arī vēlāk, piemēram, sakaru un elektroapgādes kabeļiem starp Zviedriju un Gotlandi, kā arī starp Igauniju un Somiju, kas tiek attiecināts uz enkura vilkšanu, ko veic Krievijas ēnu flotes kuģi vai citi aizdomīgi kuģi.

"Pašreizējā globālā situācija ir tāda, ka mums ir jāiemācās zināmā mērā pieņemt riskus. Krievija joprojām ir bīstama valsts, un ir labi, ja mēs mākam to turēt aizdomās par iesaistīšanos dažādos incidentos," sacīja Savolainens.

Pēc eksperta teiktā, civilā kuģošana Baltijas jūras reģionā pašlaik praktiski nav apdraudēta. Tomēr viņš uzskata, ka ir iespējams, ka nākotnē reģionā joprojām varētu notikt dīvaini un nopietni incidenti, pat ja tie nav tieši vērsti pret parastajiem iedzīvotājiem.

"Piemēram, varētu tikt apzināti organizēts kaut kas tāds, kas pāraug neliela mēroga militārā konfliktā, lai demonstrētu NATO nespēju rīkoties."

Eskalācijas risks ietekmē ne tikai Baltijas jūru, bet visu Eiropu.

Vienlaikus Savolainens uzsvēra, ka Krievija labi apzinās savu militāro spēju robežas.

"Ar to ir tieši saistītas daudz kritizētās amerikāņu gaisa operācijas Irānā un Venecuēlā. Tās demonstrēja Rietumu gaisa spēku pilnīgu pārākumu, jo Krievijā ražotās pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas tika izmantotas Irānā un Venecuēlā, bija pilnībā apžilbinātas, ļaujot tām bombardēt vairāk nekā 10 000 mērķu. Krieviem tas bija šausminošs novērojums."

Viņš uzskata, ka NATO potenciāls ir ļoti spēcīgs, taču norāda, ka tā veidošana vēl nav pabeigta.

"Jauni aizsardzības iepirkumi Eiropā tiek veikti plašākā mērogā tikai tagad, tāpēc turpmākajos gados mēs dzīvosim zināmās briesmās. Tomēr es uzskatu, ka ir ļoti maz ticams, ka Krievija tuvākajā laikā uzsāks kaut ko patiesi liela mēroga Baltijas jūras reģionā vai jebkur citur Eiropā, jo viņi zaudētu šādā konfliktā, un viņi to zina," rezumēja Savolainens.