Spānijas policija izrēķinās ar protestētājiem, kas pieprasa pieejamus mājokļus

Madridē un citās Spānijas pilsētās sestdien desmitiem tūkstošu cilvēku piedalījās protestos, pieprasot valstij nodrošināt pieejamus mājokļus.

Piektdien Spānijas parlaments noraidīja abus valdības priekšlikumus, kuru mērķis ir risināt mājokļu krīzi, kas izraisījusi plašus protestus.

Parlamenta rīcība saniknoja tos, kas protestē pret aizvien dārgāko mājokļu tirgu valstī.

Simtiem protestētāju ir ieņēmuši telšu pilsētiņu, kas pirms nedēļas tika uzcelta Madrides centrā, lai pieprasītu reformas.

Sestdien demonstranti soļoja pa galvaspilsētas ielām. Varasiestādes paziņoja, ka protestā piedalījās ap 70 000 cilvēku. Organizatori gan lēš, ka protestētāju skaits ir 500 000.

Protestētāji norādīja, ka mājokļu izmaksas arvien pieaug un iespējas atļauties piemērotu dzīvesvietu daudziem ir ierobežotas. Daļa protestētāju piekrita Īrnieku savienības ierosinājumam rīkot ģenerālstreiku.

Mājokļu jautājums spāņiem gadiem ilgi ir bijis galvenā problēma, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam, un īres maksas un māju cenas pieaug, tāpat kā citviet Eiropas Savienībā.

Vidējā īres maksa Spānijā pēdējās desmitgades laikā ir gandrīz divkāršojusies, savukārt mājokļu cenas ir pieaugušas par aptuveni 90%, liecina nekustamā īpašuma vietnes "Idealista" dati.

Ilgi gruzdējusī neapmierinātība izvērtās masu protestos 23. septembrī pēc kādas 87 gadus vecas sievietes izlikšanas no dzīvokļa Madridē, kurā viņa bija dzīvojusi septiņas desmitgades, bet tagad bija nonācis investīciju kompānijas īpašumā. Saistībā ar sabiedrības sašutumu jaunie mājokļa īpašnieki ļāva sirmgalvei atgriezties tajā par zemāku īres maksu.

Parlamenta noraidītie likumprojekti cita starpā paredzēja automātisku īres līgumu pagarināšanu un neaizsargātu īrnieku izlikšanas ierobežojumus.

Tas ir kārtējais trieciens premjerministram Pedro Sančesam un viņa vadītajai kreisajai valdībai pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Sančesa mazākuma valdība ir atkarīga no katalāņu separātistu atbalsta, taču separātistu partija "Junts per Catalunya" ("Kopā par Kataloniju") ceturtdien atteicās balsot par valdības ierosinātajiem likumprojektiem.

Pret likumprojektiem balsoja arī opozīcijā esošā konservatīvā Tautas partija (PP) un nacionālkonservatīvā partija "Vox" ("Balss").