Tūkstošgadi senāks par Stounhendžu: Eiropā atklāta noslēpumaina 6500 gadu sena būve
Čehijas arheologi atklājuši aizvēsturisku būvi, kas, pēc pētnieku domām, varētu būt izmantota kā rituāls centrs, kas saistīts ar Saules un Mēness kustību. Aptuveni 6500 gadu vecā būve ir par aptuveni 1000 gadiem senāka nekā Stounhendža, raksta “Live Science”.
Noslēpumainā struktūra atrasta Hlebi ciemā Centrālās Bohēmijas reģionā. Arheologi atklājuši apļveida norobežojumu, ko veidojis aptuveni 230 metru diametrā liels un 2,5 metrus dziļš grāvis.
Ap grāvi dažādās vietās bijušas izvietotas 12 ieejas, kas vedušas uz norobežotās teritorijas centru.
Pētnieki uzskata, ka norobežojuma sienas, visticamāk, veidojuši koka stabi. Grāvī atrastie dzīvnieku kauli liek domāt, ka ieejas varētu būt rotātas ar buļļu galvaskausiem un ragiem.
“Buļļa kults bija nozīmīgs reliģisks simbols pirmajām zemkopju kopienām un ir zināms daudzās aizvēsturiskās Eiropas vietās,” norāda pētījumā iesaistītais Prāgas Kārļa universitātes arheologs Jans Tūreks.
Šajās neolīta kultūrās buļļi, visticamāk, simbolizēja spēku un auglību.
Tieši būves forma un orientācija arheologiem šķiet īpaši neparasta.
Čehijas Rietumbohēmijas universitātes arheoloģijas profesors Petrs Krištufs, kurš vada pētījumu komandu, norāda, ka šāda veida apļveida norobežojumi konkrētajā reģionā šajā laika periodā līdz šim nav bijuši zināmi.
Taču, rūpīgāk analizējot 12 ieeju izvietojumu, pētnieki secinājuši, ka tas, visticamāk, nav bijis nejaušs.
Ieeju ģeometrija veido sistēmu, kas ļāvusi vērot nozīmīgākos Saules un Mēness ciklu momentus - 12 ieejas bijušas orientētas tā, lai cilvēki, kas atradās norobežojuma iekšpusē, varētu vērot nozīmīgus astronomiskus notikumus.
Viens no tiem bija galējā Mēness atrašanās vieta pie horizonta tā 18,6 gadus ilgā cikla laikā.
No būves ieejām, iespējams, varēja vērot arī saullēktu vasaras saulgriežos, kad ir gada garākā diena, un saulrietu ziemas saulgriežos, kad ir gada īsākā diena.
Pēc profesora Krištufa teiktā, aizvēsturiskajām zemkopju kopienām saullēkts un vasaras saulgrieži simbolizēja sākumu, savukārt saulriets un ziemas saulgrieži - noslēgumu.
Pētnieks norāda, ka līdzīgs princips redzams arī Stounhendžas galvenajā asī, un tagad zinātnieki redz, ka arī šī daudz senākā būve, iespējams, projektēta pēc līdzīga principa.
Šķiet, ka vēlākos laikos Hlebi būves rituālā nozīme mainījās vai arī pilnībā izzuda.
Iepriekšējos izrakumos šajā vietā atrastas 18 cilvēku apbedījumu vietas, kas datējamas ar bronzas laikmeta Unetices kultūru - aptuveni 2300.-1600. gadu pirms mūsu ēras.
Šī kultūra bija pazīstama ar saviem īpašajiem apbedīšanas rituāliem un artefaktiem, tostarp Nebras debess disku - vienu no slavenākajiem bronzas laikmeta astronomiskajiem artefaktiem.
Iespējams, ka arī šajā periodā vieta vēl saglabāja savu rituālo nozīmi, taču dzelzs laikmetā, aptuveni no 800. gada pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras sākumam, virs senās būves tika izveidota apmetne.
“Šķiet, ka dzelzs laikmetā piemineklis beidzot zaudēja savu sākotnējo nozīmi. Grāvis pamazām tika aizbērts, un kādreizējās svētvietas vietā izveidojās parasta apdzīvota vieta,” skaidro Krištufs.
Pētījumi šajā vietā vēl turpinās.
Arheologi plāno detalizēti izpētīt vietas augsni, lai noskaidrotu vairāk par cilvēkiem, kuri šeit dzīvojuši un izmantojuši šo teritoriju dažādos aizvēstures periodos.
Čehijas Hradeckrāloves universitātes arheologs Jans Fišers skaidro, ka cilvēki augsnē atstāj ne tikai artefaktus un mirušo atliekas, bet arī ķīmiskas pēdas, kas var palīdzēt zinātniekiem noskaidrot, kā šī neparastā vieta izmantota dažādos aizvēstures periodos.
Pētnieki cer, ka turpmākie izrakumi palīdzēs saprast, kāpēc pirms aptuveni 6500 gadiem šeit tika izveidota tik iespaidīga būve un kas tajā noticis.
Viens gan jau šobrīd ir skaidrs - šī vieta ir aptuveni tūkstoš gadu senāka par Stounhendžu un liecina, ka Eiropas neolīta zemkopju kopienām bija daudz sarežģītāka izpratne par Saules un Mēness cikliem, nekā ilgu laiku tika uzskatīts.
