ASV Tenesī štatā paredzēts izpildīt nāvessodu Kristai Paikai. Ja nāvessods tiks izpildīts, viņa kļūs par pirmo sievieti vairāk nekā 200 gadu laikā, kurai šajā štatā izpildīts nāvessods, raksta “The Guardian”.
Paikai šobrīd ir 50 gadi. 1995. gadā, kad viņa bija 18 gadus veca, viņa tika atzīta par vainīgu 19 gadus vecās Kolīnas Slemmeres slepkavībā. Nākamajā gadā viņai piesprieda nāvessodu.
Tenesī gubernators Bils Lī noraidīja Paikas lūgumu par apžēlošanu un paziņoja, ka neplāno iejaukties viņai piespriestā soda izpildē. Paikas advokāti pēc tam vērsās ASV Augstākajā tiesā, cenšoties panākt nāvessoda izpildes apturēšanu.
Paika 1995. gada janvārī kopā ar savu toreizējo draugu Tadārilu Šipu nogalināja Kolīnu Slemmeri - savu kursabiedreni.
Saskaņā ar lietas materiāliem slepkavība bija īpaši nežēlīga. Šips tobrīd bija 17 gadus vecs, tādēļ viņam nāvessodu piemērot nevarēja. Viņš vēlāk tika notiesāts uz mūža ieslodzījumu ar iespēju pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Paikai nāvessods tika piespriests 1996. gadā. Viņa kļuva par vienu no jaunākajām sievietēm mūsdienu ASV vēsturē, kas nonākusi nāvinieku kamerā.
Tenesī mūsdienu nāvessoda vēsturē nav izpildījis nāvessodu nevienam cilvēkam, kurš nozieguma izdarīšanas brīdī bija 18 gadus vecs - visi iepriekšējie šāda vecuma vīriešu nāvessodi štatā vēlāk tika atcelti.
Paikas aizstāvība neapgalvo, ka slepkavība nebūtu pelnījusi smagu sodu, tomēr advokāti lūdz nāvessodu aizstāt ar mūža ieslodzījumu bez iespējas tikt atbrīvotai.
Viņi īpaši uzsver Paikas bērnībā piedzīvoto smago seksuālo un fizisko vardarbību.
Saskaņā ar 2023. gadā veikto psiholoģisko novērtējumu Paika seksuāli tikusi izmantota jau ļoti agrā bērnībā. Vēlāk, 11 gadu vecumā, viņu izvaroja kaimiņš, bet 17 gadu vecumā viņai uzbruka svešinieks, kurš viņu aizvilka uz mežu un izvaroja.
Daļa no šiem gadījumiem bija zināmi arī pieaugušajiem un iestādēm, taču, kā norāda viņas advokāti, bērnībā viņa nesaņēma pietiekamu aizsardzību vai palīdzību.
Aizstāvība arī norāda, ka tiesas procesā zvērinātie netika pienācīgi informēti par Paikas bērnībā piedzīvoto vardarbību un traumu apjomu. Tika atstāti ārpus uzmanības arī viņas pašnāvības mēģinājumi bērnībā un bipolārie traucējumi, kas tika diagnosticēti tikai pēc tiesas procesa.
Advokāte Keleiga Glīzona norādījusi, ka Paika pēdējo gadu desmitu laikā ir būtiski mainījusies. Viņa tagad saņem ārstēšanu bipolāro traucējumu dēļ, un viņas garastāvokļa svārstības esot kļuvušas daudz vieglāk kontrolējamas.
Aizstāvība viņu raksturo kā mierīgu, pārdomātu, asprātīgu un cerību nezaudējušu cilvēku, kurš izjūt dziļu nožēlu par izdarīto.
Kopš notiesāšanas Paika gandrīz trīs desmitgades pavadījusi ļoti stingros ieslodzījuma apstākļos.
Viņa tika turēta kamerā aptuveni 2,4 reiz 3 metru lielumā un lielu dienas daļu pavadīja viena pati, jo viņa ilgstoši bija vienīgā sieviete Tenesī nāvinieku kamerā, līdz 2024. gadā Paika uzvarēja tiesvedībā, pēc kuras viņai tika ļauts daļu laika pavadīt kopā ar vienu vai divām citām ieslodzītajām.
Viņas advokāti norāda, ka Paika šajā laikā kļuvusi par sava veida mentori citām ieslodzītajām un cenšas palīdzēt jaunpienācējām pielāgoties dzīvei cietumā.
Ja nāvessodu izpildīs, tas būs vēsturisks gadījums - Tenesī kopš štata izveidošanas 1796. gadā nāvessods sievietei izpildīts tikai trīs reizes, turklāt pēdējais šāds gadījums notika pirms vairāk nekā 200 gadiem.
Ja nāvessods tiks izpildīts, viņa kļūs par pirmo sievieti, kurai Tenesī štatā kopš 19. gadsimta sākuma izpildīts nāvessods.