Baltijas jūrā konstatēts augsts piesārņojums ar vielām, ko izmanto medicīnā

Paracetamols, ibuprofēns, karbamazepīns, diklofenaks un citas farmaceitiskās vielas tiek konstatētas Baltijas jūrā, vēsta "Euronews".

Pētnieki norāda, ka piesārņojumu varētu samazināt, mainot to, kā zāles tiek izrakstītas, lietotas un utilizētas.

Baltijas jūra, iekšējā jūra, ko ieskauj deviņas valstis, ir viena no pasaules piesārņotākajām jūrām. Farmaceitisko piesārņojumu pēta pētnieki no četrām valstīm - Zviedrijas, Somijas, Lietuvas un Latvijas. Viņi uzsver, ka problēmu nevar atrisināt, vienkārši uzlabojot notekūdeņu attīrīšanu piekrastē.

“Tas nav tikai par notekūdeņu attīrīšanu. Mums jāskatās uz visu dzīves ciklu,” "Euronews" skaidroja Marmara Nekoro, Upsalas Universitātes Farmācijas fakultātes pētniece Zviedrijā.

Daļu piesārņojuma var novērst jau daudz agrāk - brīdī, kad ārsts izraksta zāles, kad pacients izlemj, vai un kā tās lietot, un kad neizlietotās zāles tiek nodotas atpakaļ aptiekā, nevis izmestas. Pētnieki neaicina pacientus atteikties no nepieciešamajām zālēm. Viņi ierosina, ka ārsti varētu ņemt vērā arī ietekmi uz vidi, izvēloties starp dažādiem medikamentiem, savukārt pacienti un veselības sistēmas - darīt vairāk, lai neizlietotās zāles nenonāktu vidē.

Viens no īpaši uzraudzītajiem medikamentiem ir diklofenaks - plaši lietots pretiekaisuma līdzeklis, kas jau konstatēts ūdens vidē. Kristīna Garuolienė no Viļņas Universitātes norāda, ka dažos gadījumos varētu apsvērt alternatīvus medikamentus.

Aptuveni 1800 tonnas farmaceitisko produktu katru gadu nonāk Baltijas jūrā tikai no notekūdeņu attīrīšanas stacijām, liecina vecāks UNESCO un Helsinku komisijas (HELCOM) ziņojums. Piesārņojumam var veicināt arī mājdzīvnieki, ja to fekālijas netiek pienācīgi savāktas.