Zinātnieki pārsteigti, kurš klauvē pie viņu durvīm, prasot palīdzību
Nesen kādu klusu rītu Floridas jūras pētniecības centrā pārtrauca klauvējiens pie aizmugurējām durvīm, raksta “The Washington Post”.
Bioloģe piegāja, lai izmeklētu situāciju, un ieraudzīja brūnu pelikānu stāvam uz lieveņa un ar savu garo knābi knābājam stiklu. Tas pacietīgi stāvēja, it kā gaidot palīdzību. Ātra pārbaude atklāja, ka pelikāns ir ievainots.
Ap pelikāna labo spārnu bija aptīta makšķeraukla, un spārnā bija iesprūdis makšķerāķis, kas ierobežoja putna spēju lidot. Kreisajā pēdā bija iesprūduši apmēram ducis kaktusu dzeloņu.
Kad Annsli Hiltone, Maiami Universitātes pētniece, kas strādā Nacionālajā okeānu un atmosfēras pārvaldē (NOAA), dzirdēja troksni, viņa nodomāja, ka kāds ir atvedis ievainoto putnu. Viņa bija šokēta, saprotot, ka pelikāns pats ieradies laboratorijā Panamasitijā.
“Es vienmēr tā kā domāju, un man patika domāt, ka dzīvnieki zinās, vai nu vērsties pie manis, vai laboratorijā pēc palīdzības,” sacīja Hiltone. “Bet es nekad nedomāju, ka tas notiks.”
Iestādes zinātnieki pēta zivis un haizivis, taču viņi ātri palīdzēja pelikānam pēc tā atklāšanas 8. septembrī. Viens biologs pacēla pelikānu aiz vēdera un turēja tā knābi, lai pētnieki varētu to pacelt, nenodarot pāri putnam un neļaujot sevi sakost.
Kamēr cits biologs turēja pelikāna labo spārnu, Hiltone ar šķērēm pārgrieza makšķerauklu. Pēc tam viņas kolēģe ar stiepļu šķērēm pārlauza makšķerāķi. Āķa mazais dzelonis joprojām bija iesprūdis pelikāna kaulā; Hiltone to uzmanīgi izņēma ar pinceti. Viņa arī noņēma kaktusa dzeloņus.
26 gadus vecā Hiltone sacīja, ka nekad iepriekš neesot apstrādājusi pelikānu, bet paļāvusies uz metodēm, ko izmanto, ievietojot marķierus zivīs, kuras viņa galvenokārt pēta. Pelikāns visas procedūras laikā bija mierīgs, un Hiltone teica, ka tā aizņēma apmēram piecas minūtes, bet situācijas neparastā rakstura dēļ šķita kā stunda.
Tad viņas kolēģe aiznesa pelikānu uz baseinu, kur putns dažas minūtes izstaipījās un izvicināja spārnus līdz aizlidoja.
