NATO komandiera vietnieks: jo ilgāk karš Ukrainā turpinās, jo bīstamāks kļūst Putins

Krievijas prezidents Vladimirs Putins kļūst "arvien neapdomīgāks, bīstamāks un riskējošāks", jo karš Ukrainā ieilgst un viņš cenšas sašķelt Rietumu sabiedrotos – tā drošības konferencē Igaunijā sacīja Sabiedroto spēku Eiropas virspavēlnieka vietnieks Džons Stringers, raksta “Associated Press”.

Stringers brīdināja, ka NATO dalībvalstīm jāapzinās "saspringtā situācija" un jāievēro piesardzība savā reakcijā, jo Putins vēlētos provocēt aliansi, panākot "pārspīlētu reakciju".

Robeža starp "nejaušu un apzinātu" ir smalka, sacīja Stringers, atsaucoties uz bezpilota lidaparātu iebrukumiem NATO gaisa telpā, ko izraisījuši Krievijas GPS traucētājierīces vai citi elektroniski pretpasākumi, kas paredzēti aizsardzībai pret Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.

Viņaprāt, Krievija varētu pastiprināt šo aktivitāti, taču tas nenozīmē, ka Maskava ir nolēmusi to darīt.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals norādīja, ka, neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem par draudu nopietnību, Krievija pret nolaidību un apzinātiem uzbrukumiem NATO kaimiņvalstīm izturas "praktiski vienādi”.

Gan Stringers, gan Mihals norādīja, ka Maskavas slepeno uzbrukumu pieaugums nav saistīts ar NATO valstu nespēju tos apturēt, bet gan ar Rietumu atbalsta Ukrainai tiešajām sekām.

Viņuprāt, Putins cenšas mazināt NATO atbalstu Ukrainai.

Putins, pēc Stringera teiktā, "apsver virkni pasākumu", lai mēģinātu sēt nesaskaņas starp NATO sabiedrotajiem, jo ​​viņa kampaņa Ukrainā norit neveiksmīgi.

Mihals salīdzināja Krievijas vadītāju ar "žurku stūrī", kas kļūst aktīva Eiropā, mēģinot graut Rietumu atbalstu Kijivai laikā, kad Maskava ir pakļauta spiedienam.

Viņš uzskata, ka Putins mēģina graut NATO kolektīvās aizsardzības paktu, testējot valstis ar slēptiem, grūti atklājamiem uzbrukumiem, taču pašlaik ir "maz ticams", ka viņš sāks pilna mēroga militāru iebrukumu Eiropā, NATO atriebības draudu dēļ un tāpēc, ka viņa spēki ir aizņemti Ukrainā.

Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks, gaisa spēku virsmaršals sers Ričards Naitons uzsvēra, ka Krievijas virzība uz priekšu Ukrainā ir lēna un ir cietusi ievērojamus zaudējumus, taču nekas neliecina, ka Krievijas līderis atkāpjas no saviem mērķiem Ukrainā.

Arī ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers noraidīja jebkādas bažas, ka Krievija varētu testēt transatlantisko militāro aliansi, sakot, ka "Putins nevēlas konfliktu ar NATO".

Viņš teica, ka bezpilota lidaparātu iebrukumi tādās valstīs kā Rumānija un Polija lielā mērā ir elektroniskās kara rezultāts, un netīši, taču atzīmēja, ka hibrīddarbības, piemēram, sabotāža, rada "lielākas bažas".