Eiropas valsts pārvieto miljardiem vērtu zeltu: vai bankas gatavojas lielai krīzei?
Nīderlandes centrālā banka pēdējo mēnešu laikā pārvietojusi aptuveni 86 tonnas zelta no ASV un Kanādas uz Londonu. Šāds solis skaidrots ar pieaugošo ģeopolitisko nestabilitāti un nepieciešamību būt labāk sagatavotiem iespējamām krīzēm, raksta “Reuters”.
Pārvietošana notikusi no marta līdz augustam. Pēc tās Londonā glabājas 32,1% no Nīderlandes zelta rezervēm, bet Ņujorkā un Otavā - 18,5%. Kopumā Nīderlandei pieder 612,4 tonnas zelta, kuru vērtība 2025. gada beigās bija aptuveni 72,2 miljardi eiro.
Nīderlandes centrālā banka norāda, ka Londonā esošais zelts ir vieglāk un ātrāk realizējams. Londona ir pasaulē nozīmīgākais fiziskā zelta tirdzniecības centrs, tāpēc nepieciešamības gadījumā rezerves tur var izmantot ātrāk.
Bankas vadītājs Olafs Sleijens uzsvēris, ka viņi negaida, ka šīs rezerves būs jāizmanto, taču vēlas stiprināt valsts noturību un gatavību krīzēm.
Nīderlandes centrālās bankas lēmums pārvietot 86 tonnas zelta uz Londonu, visticamāk, būtiski neietekmēs pasaules zelta cenu. Banka nav samazinājusi savu kopējo zelta rezervju apjomu - daļa zelta, kas tika pārdota Ņujorkā, tika aizstāta ar zeltu, kas iegādāts Londonā.
Zelta cenu pasaules tirgos galvenokārt ietekmē plašāki ekonomiskie un ģeopolitiskie faktori, tostarp procentu likmju gaidas, ASV dolāra svārstības, inflācijas riski un ģeopolitiskā nenoteiktība.
Ceturtdien, 3. septembrī, zelta cena pieauga par aptuveni 0,9%, sasniedzot 4425,83 ASV dolārus par Trojas unci. Tirgus dalībnieki uzmanīgi seko gan ģeopolitiskās situācijas attīstībai, gan gaidām par ASV Federālo rezervju sistēmas turpmāko monetāro politiku.
Lai gan Nīderlandes zelta rezervju pārvietošana pati par sevi, visticamāk, neradīs būtisku cenu reakciju, šis solis iezīmē plašāku tendenci - centrālās bankas turpina pievērst zeltam nozīmīgu lomu savu rezervju pārvaldībā laikā, kad pieaug ģeopolitiskie un ekonomiskie riski.
